Vakar nosktatījos filmu ‘’ In Time’’ , kur galvenais varonis ir dziedātajs – aktieris Džastins Timberleiks. Šī filma , gāja nesen kinoteātros .
Sakotnēji es godīgi sakot , biju ļoti skeptiska .Man šāda žanra filmas parasti nav aizrāvušas. Manai sirdij tuvākas ir filmas par mīlestību , šķiršanos un laimi. Kaut kas , kas iedvesmo un varbūt padara dzīvi mazliet skaidrāku . Liek noprast , ko darīt, pamāca [..]
Uz šīs filmas skatīšanos mani pamudināja kāds cilvēks - drauga mamma . Apbrīnoju viņu , no viņas nāk tāda harizma! No šī cilvēka tikai mācīties un mācīties. Filmu principā jau ar draugu novilkām no interneta labu laiku atpakaļ , bet tad ar to skatīšanos bija kā bija. Un tad vakar pēkšņi ‘’ Klikšķis’’ galvā – Jāskatās!
Ziemas vakars , laukā mīnuss desmit un vairāk grādi .. paķēru siltu segu karstu ingvera –citrona tēju. Iekārotojos, un filmu vakars varēja sākties.
Jau sākums , gluži pretēji kā biju domājusi – mani aizrāva. Filma ar filozofisku ‘’pieskārienu’’ . Jā, un ziniet tomēr skatoties šo filmu , lika mazliet aizdomāties par to , cik ļoti mūsu dzīvēs ir svarīgs laiks . Pat sekundes simtdaļa no mūsu dzīves ir būtiska. Ikdienā mēs neskaitam : trīs minūtes , lai iztīrītu zobus , četras – pagatavotu rīta kafiju/tēju un tā tālāk. Mēs vienkārši daram , neskaitot šo laiku. Un šādā veidā paiet ik diena no mūsu dzīves .
Es nevarētu iedomāties tādu dzīvi , kā šajā filmā , kur kā apmaksa ir tavs laiks no dzīves . Vienalga kurp Tu dodies , Tev visur vajadzētu maksāt ar savu laiku , vai vienalga ko Tu iegādājies Tu maksātu ar savu laiku.. ar minūtēm, stundām, dienām,nedēļu,mēnesi vai gadiem. Tāda lieta ,kā nauda mūsdienās vairs nepastāvētu. Šausmīgi būtu ja Tu būtu sabiedrības vidusslāņa cilveks ar vidējiem vai zemiem ienākumiem. Filmā bagātie varēja laiku nopirkt , to takā pieskaita tavam personīgajam ‘’laika taimerim ‘’ (atļaušos to tā saukt) . Bet ko dara nabagais ? Ja tam tā jau laiks ir maz un ja to vēl kāds nolaupa vai atņem pilnībā? – viņš mirst. Sirds apstājās! Protams , atradās arī cilveki , kas dāvāja savu laiku no dzīves citiem cilvēkiem lai tos glābtu .
Laiku labāk neskaitīt, jo ir kāds labs teiciens ‘’ laimīgie laiku neskaita’’ , tieši tā! Tie dzīvo pašplūsmā, ikdienu nodzīvo tā kā paši vēlās , nevis kāds cits .
Un lai vai cik šī filma bija interesanta, es tomēr aizmigu , nepaguvu noskatīties. Nospriedu , tēja vainīga- iemidzināja. Bet apsolos noskatīties to līdz galam, nedaudz tur vēl ir atlicis . Pēdējā laikā es skatos ļoti daudz filmas , gan mājās , gan kinoteātrī . Esmu kļuvusi savā ziņā par laba kino baudītāju. Kā arī cītīgi lasu grāmatu pašreiz , kuru drīz šinīs dienās beigšu lasīt. Vainīgs laikam ir šis laiks ,kas ārā. Tas iedvesmo arī savā ziņā nedaudz !
Kas iedvesmo Jūs? Cilvēki , filmas , grāmatas vai tomēr kas cits ?
Un kā ir ar Jūsu laiku – jūs to skaitat , cik laika atlicināsiet katram savas ikdienas solim ?
Un vai Jums patiktu dzīvot šādā pasaulē , kur laiks no Jūsu dzīves ir kā valūta pret fiziskām lietām un pakalpojumiem ?
Ir ko padomāt ... :)
Jauku vakaru!
P.S. Atvainojos par kļūdām! :)
360
