liktenis

spiiguliit, man patīk tas, ko tu raksti. Tādi nomierinoši vārdi :) Forši

Spiiguliite-to man ir teikusi loti daudzi,bet loti daudz ari ir teikusi,ka pilnigi dulls :-P !Vienu gan es varu teikt,ka dzivojot kopaa ar so cilveeku ,mana veseliiba ir loti uzlabojusies,loti liela energija -taads speeks!Laikam man vajadzeeja satikt so cilveeku tiesi taja laikaa ,kad satiku! :-)
Annna-Kalifornijaa esmu tuvaak SF! :-)Saakas jau silts laiks-saule katru dienu! (l) Ta ari lietu sajaa ziemaa daudz neredzeejaam-kalnos sniega nav! :-(

Spīgulīte, jā, tikai laika man žēl, jo tas skrien nenormālos tempos. Bet man viss notiek vēlāk nekā citiem cilvēkiem. To jau esmu sapratusi.
Daudz ko esmu mācījusies pēdējos divus gadus. Ceru, ka palīdzēs turpmākajā ceļā.

Es sevii nodomaaju-saada veida diskusijaas parasti paraadas cilveeki ,kurus vareetu saukt -"uz viena vilna"! :-)

Es ticu tam, ka viss dzīvē notiek ar kādu dziļāku jēgu. Lai gan reizēm no sākuma šo jēgu nevar īsti atrast. Nu piemēram, satiku cilvēku, kurš ļoti iepatikās no pirmā acu uzmetiena, sanāca pārmīt vien dažus vārdus, bet sajūta TĀĀĀDA.Kopš tās dienas katru dienu par viņu iedomājos un klusībā ceru saņemt telefona zvanu no viņa, lai gan laks jau ir pagājis un cerības zūd, tomēr ir kas tāds, kas visu laiku liek par šo cilvēku domāt. Un tagad - nu kāda bija jēga mums uz 5 min satikties? Lai sačakarētu prātu? Nezinu vai ticu domu spēkam, nezinu vai ticu liktenim, bet turpinu ticēt, ka dzīve ir kas līdzīgs Domino - pagrūd vienu kauliņu un tas iekustinās citu, un beigu beigās visiem ikdienišākjiem sīumiem ir liela nozīme mūsu dzīvē.

Man ir bijis mazliet citādāk- ļoti gribu to ziņu saņemt, bet, kad saņemu, tad jau vairs man nav ne vēlme, ne interese par to, ko esmu agrāk gribējusi.

Ir tā ka lietas, atbildes mēs saņemam tikai tad kad esam tam gatavi.