Labrīt!
Ar puisi esam kopā 4 mēnešus, pirms tam pazīstami nebijām. Netiekamies ļoti bieži, parasti nedēļas nogalēs un atsevišķās reizēs - arī kādā darba dienā.
Pēdējā laikā mums bija nelieli strīdi, kuru beigās kāds no mums izmeta jautājumu par to, vai vērts turpināt attiecības. Taču beigās nolēmām tomēr tās turpināt.
Tā kā nedzīvojam vienā pilsētā, sazināšanās notiek ar interneta vai mob. telefona palīdzību.
Samērā bieži ir tā, ka sarunas ir bezjēdzīgas, vārdsakot, nav īsti par ko runāt, lai gan, esot kopā dzīvē, tā nemaz nav.
Puisis, atšķirībā no manis, dzīvo pie vecākiem, ar kuriem nav pārāk labas attiecības (tēvs dzer, bet māte mēģina no sava dēla "izsūkt" naudu - paša puiša vārdi). Nedēļu atpakaļ zaudēja darbu un iestājās bezdarbniekos, tā kā pašlaik dzīvo savās mājās.
Lieta tāda, ka pēdējā laikā ievēroju, ka palicis nedaudz dīvains - cenšas izvest no pacietības katru no saviem paziņām un arī mani, runājot dažādas muļķības un darot bļēņas ... kā tāds mazs bērns. Bet tas nav tas, kas mani satrauc ...
Vakar vakarā, runājot pa telefonu, sarunas laikā viņš nopietnos jautājumus pārvērta par jokiem, kas mani sadusmoja, jo vēlējos saņemt padomu svarīgā jautājumā. Neteiksim, ka mūsu saruna aizgāja strīdā ... bet pēkšņi dzirdēju, ka viņš kaut ko šausmīgi dauza tā, ka man vajadzēja klausuli turēt attālumā no auss.
Atbildot uz manu jautājumu, ko viņš dara - neko! viss kārtībā!
Vairākas reizes pārtrūka saruna.
Beigās gan viņš pateica, ka dauzījis sev galvu ar mobīlo telefonu, kas mani nobiedēja :-O Sarunu centos nobeigt kaut cik pozitīvi - lai nomierinās, viss būs kārtībā utt.
Lai gan īsti neredzu jēgu saviem vārdiem.
Esmu dzirdējusi, ka šādi rīkojas mazs bērns, bet vīrietim jau 24 gadi :-O
Es vienkārši nezinu, ko domāt ...
Katram no mums ir savas dīvainības, bet šī situācija ... nezinu.