Es apbrīnoju cilvēkus, kas savu ikdienu un budžetu spēj tik labi sakārtot, ka visam pietiek un vēl pāri paliek.
Man ir tā - saņemu algu. Pirmajā nedēļā apmaksāju visus rēķinus. Otrajā nedēļā so so dzīvoju. Trešajā nedēļā jau knapinos. Un ceturtajā nedēļā vienkārši badojos un tikai domāju, kad būs alga, kad būs alga.
Mani tas tā tracina! Gribas dzīvot kā normālam cilvēkam, kas var ieiet veikalā, nopirkt, ko vajag un gribas.
Es ilgi domāju, vai atļauties aiziet uz kino vai tomēr nē. Nemaz nerunājot par drēbēm, kosmetiku, klubiem utt.