Sveikas meitenes, man ir tik nepierasti kādam stāstīt par savām problēmām, bet laikam jau to ir izdarīt vieglāk te! Es pat nezinu ar ko lai sāku, man galvā ir pilnīgs haoss- man liekas, ka man nav kaut kas kārtībā ar galvu, nezinu es jūku prātā vai kas pie velna notiek!!!
Pēdējā laikā( šis pēdējais laiks velkas jau ir krietni ieildzis)es netieku ar sevi galā! Es nezinu, es nevaru savāk savas emocijas, es emu palikusi rupja, nē es pat teiktu ļauna, pats trakākais ir, ka es to apzinos!! Man ir zināmas problēmas ģimenēs- mamma ar tēti ļai gan nedzīvo kopā, bet plēšas kā suns ar kaķi. No mammas puses bieži izjūtu spiedienu ''kā es varu tēvu mīlēt'' utt. Es saprotu, ka viņš ir kretīns, bet uzturu ar viņu normālas attiecības, jo nezinu, manuprāt tā ir pareizi, man negribas pavisam pazaudēt tēvu! Labi es nezinu kāpēc es šo visu jums rakstu, bet vienu es zinu droši- es savos 18 gados esmu sākusi necienīgi runāt ar mammu, es viņu sāpinu, bet saprotu to pēc tam, kad to jau esmu izdarījusi.. Es vienkārši nezinu , ko lai dara. varbūt jums ir kādi padomi kā atbrīvoties no negatīvās enerģijas, stresa utt? Man liekas, ka man jāgriežas pie psihologa!
2
