Viss bija ļoti labi,līdz nonācām līdz attiecību nesaskaņām.Puisis ārzemēs,es pa LV,bet vismaz reizi mēnesī braucu pie viņa ciemos,jo man vieglāk ir to izdarīt, nekā viņam.
Atbraucu mājās, visu laiku sazināmies,bet tad sākas-viņam tas nav labi,tad par to dusmīgs,tad par kaut ko apvainojas,bet jau pēc pāris dienām raksta un saka,ka viss tikai tādēļ,ka manis nav blakus un ļoti skumst utt.Jā,saprotu,nav viegli,bet ne tikai viņam,bet arī man,bet es nez kāpēc tādus jocīgos gājienus netaisu.Jāpiebilst,ka viņš tiešām ir tas jūtīgais puišu tips!
Bija doma mēneša pēdējā nedēļā atkal braukt ciemos,bet viņa attieksmes dēļ visa vēlme ir pārgājusi,uz visiem 100%.Vēl man pasaka-kad tev būs normālāka attieksme pret mani,tad uzraksti.Kamēr nemainīsies-nesazināsimies!Nu bāc..ko vēl es varu darīt,ja tā jau es esmu tā,kas visu laiku pie viņa braukā,esam kopā.Sanāca man dusmas un nopirktās biļetes vienkārši izmetu ārā :-/ (e) Briesmīga attieksme no viņa puses..Izkratīju sirdi,palika vieglāk,bet ko vēlos no Jums?Varbūt kādus ieteikumus attiecībā pret manām un puiša nesaskaņām.Varbūt es tikai visu uztveru tik asi,bet ar šādu attieksmi ne pirmo dienu saskaros un ar viņu pašu jau esmu runājusi.Taču ir grūti,ja apvienojumā ir gan viņa jūtīgums un spītība!
125
