Maroka ir viena no visinteresantākajām un kontrastainākajām zemēm, kur esmu bijusi. Man ļoti, ļoti, ļoti patika :-) Medīnas, Marrākešas pilis, Fēsas mošejas, ādu ģērētavas (tur gan jāsagatavojas uz nepatīkamām smakām!, oranži, sarkani, brūni un dzelteni krāsotas ēzeļu, kamieļu un bifeļu ādas), zili baltā Essaouira, okeāna elpa,Kasablankas baltās mājas, Atlasa kalni (fantastiski serpentīna ceļi, ik pēc kilometra mainās dabas ainavas, neizstāstāma kalnu formu dažādība), ciedru meži, svelmains tuksnesis ( līdz šim biju domājusi tik neticami skaistas tuksneša ainavas ir tikai datorgrafikās, tādā škietamā tukšumā tik daudz plakņu, ka acis ņirb, vietumis redzami čūsku atstāti raksti), kamieļi (pirmo reizi mūžā pagaršoju dromedāru pienu - diezgan riebīgs, rūgts un patrekns), kultūru sajaukums (franču valoda, arābi, berberi). Smaržas, smaržas, smaržas... Neiedomājama krāsainība, krelles, sudrablietas, olīves, žāvētu augļu pārbagātība,rieksti, valrieksti, vīģes, marinēti citroni (!). Berberu keramika. Brīnišķīgais Jardin Majorelle, terakotas toņi, kas kontrastē ar zilo. Līdz šķebīgumam saldā piparmētru tēja, čūsku dīdītāji, pērtiķu dresētāji, henna.Zili krāsotas durvis un logu ailes raisīja asociācijas ar Matisa gleznu krāsainību. Riādas ar skaistajiem iekšpagalmiem, baseiniem, strūklakām( riādas bijām izvēlejusies arī par savu apmešanās vietu).Un vēl un vēl, visu nav iespējams uzskaitīt, Maroka, šķiet, burtiski ierauj savā dažādībā, vismaz mani pilnīgi noteikti. Viss spožums un posts vienuviet - piečurātas medinas ielas, ēzelīšu pajūgi, mopēdi, troksnis, liels jūklis, ņudzeklis un krāšņas piis, mošejas. Bagātīgi kontrasti.
Es uz Maroku braucu no Frankfurtes (Hānas).
74
