Cik ilgi tu paciestu?

Tu viņu mīli?


Negribu kritizēt, bet Tu nedrīksti sevi atļaut tā pazemot.
Tu vari atrast sev labāku. Ne visi vīrieši ir tādi.
Noteikti pamet. NOTEIKTI!!!!!

Ja viņš tevi fiziski un morāli pazemo tad Tev jau sen vajadzētu iet no viņa prom.

Ja godīgi vairs jau nezinu vai mīlu.. Viņam to saku,ka mīlu,bet nezinu vai vairs tā ir mīlestība. Tas,ka liela pieķeršanās-tas noteikti ir.

Tev ir tiesības uz normālu dzīvi, laimīgāku skatījumu uz dzīvi. Šķiet, ar šo cilvēku kopā Tev tas neizdosies.

Hārpere. Tu tikko pati pateici atbildi!:) Nemīli.
Kāda jēga paciest. Viņš tevi uztur vai tev bez viņa nav kur iet?Kas par problēmu?
Nevajag baidīties. Labāk bez attiecībām nekā tādu lupatu paciest.

Labāk,ja sagaidīt,kad tev izsitīs zobus, uzsitīs zilu aci?
gan iemācīsies par sevi rūpēties. jo ātrāk mūs atstāj apstākļos,kuros par mums nerūpējas, jo ātrāk mēs cenšamies kļūt pastāvīgi un iekārtot savu dzīvi, iemācīties gatavot ēst utt. būs spiests puisītis pats aiz sevis aizvākt, nomazgāt traukus utt.
pajautā sev - kādas pozitīvas emocijas tev pēdējā laikā sagādā šīs attiecības,kas ir tas labais ,kas vēl tajās ir palicis? vai vispār ir ,kas vairāk kā žēlums pret viņu?
ja tu viņam patiktu kāda esi,tad viņš nekritizētu kā tu runā, kā tu ģērbies.
viņš var visu,taču tev ir jāsēž paklausīgi mājās.
ja tu viņu pamestu,tad tev būtu iespēja satikt vīrieti,kurš varbūt rūpētos par tevi, liktu tev justies skaistai un mīlētai,kurš ar tevi ietu izklaidēties neviss viens uz klubu, kurš pievērstu tev uzmanību,izteiktu komplimentus un neflirtētu ar citām, kurš tevi nesistu, nepazemotu.
viņš vairs nekad nebūs tāds kā sākumā. nevar pagriest laiku atpakaļ. patēloja jauko ,labo puisīti, dabūja tevi,iekaroja un atklāja savu īsto dabu,kad juta,kad esi pamatīgi ieķērusies viņā

pamet! un ar steigu.

pati biju tādā situācijā nepilnu gadu - identiski. no sākuma viss bija ideāli, vēlāk parādījās cilvēka īstā seja. nelikās, ka varu pamest... bet galu galā - to izdarīju un tik laimīga, cik biju pēc šīs šķiršanās, nekad nebiju bijusi :-)

Saņemies un pamet.Tas būs tā vērts.Tu esi pelnījusi normālu dzīvi.
Kas attiecas uz žēlošanu-ja mani pazemotu,tad es nu tiešām nežēlotu(ka nabadziņš,bez manis to un šito nevarēs).Domātu tikai par sevi,savāktu mantas un ietu prom.

mans pēdejā laika moto - esi sev 1.vietā..Tev nav jāziedojas un jāpasēj sava jaunība :)

Es varu pateikt pec savas pieredzes..es ilgi cietu tadu attieksmi pret mani..bet..cilveki tomer mainas.. :)es esmu ar to pashu virieti kas sita lidz policijai,kas mani vienmer pazemoja..
tagad savadak viss,es ari cietu,ljoti loti cietu..un mums ar bija gadi 22:) :-/ta ka nezinu..doma..:) ka sirds lemj ta ari doma sirsninj :)

Ļoti labi saprotu autori .
Varētu teikt ,ka esmu līdzīgā situācijā. :-/

Cik ilgi tu paciestu? Nepaciestu, nedzīvoju tāpēc lai ciestu.
Izlasi savu tekstu vēlreiz un paskaties no malas-ko tu pati ieteiktu meitenei šādā situācijā darīt?
Skumjā patiesība ir tāda, ka bieži šādās situācijās meitenes to visu pacieš ļoti ilgi. Kamēr nebūs noticis kaut kas tiešām šausmīgs un neatgriezenisks, tikmēr žēlos savu nabadziņu. Un iespējams pat tad nepametīs. Zinu šādus gadījumus- draugs/vīrs dzer, pazemo,utt, bet pamest viņu netaisās, jo
1)agrāk viņš tāds nebija;
2)pati "vienmēr vainīga", ka nokaitināja viņu;
3)puisis pats netiks galā un galīgi degradēsies;
4)žēl viņa;
5)bail;
6)labāku neatradīs;
7)nav kur iet;
8)un ja pēc kārtējās pazemošanas reizes šis atvainojas un vēl uzdāvina kādu sūdiņu, tad viss sliktais uzreiz aizmirstas un viss atkal "ir kārtībā".
Un cik šādas diskusijas tepat ar nav lasītas- meitene izstāsta cik briesmīgi viņas draugs izturās, bet, kad pārējās meitenes šausminās un saka, lai tak pamet to mērgli un sāk normālu dzīvi, tā sāk aizstāvēt savu draugu, ka ikdienā jau viņš tāds nav (tikai dažreiz piekauj) un īstenībā ir īsts dārgums. Nožēlojami.
Un tas ka tev ir tikai 22 gadi, nav tas trakākais- tas tieši ir labi, ka esi vēl jauna un visa dzīve priekšā. Trakāk būtu, ja būtu precējušies un būtu bērni. Tā ka ko gaidi- ka labosies un viss būs kārtībā? Eh, zinu gadījumu, kad vīrs labojās pat uz vairākiem gadiem, bet pēc tam plaika vēl šausmīgāks nekā pirms tam.

Ne tur mīla, ne pieķeršanās. Pieradums un atkarība tas gan. Es ceru, ka tu neesi no tām meitenēm, kas ir mūžīgie upuri un šo lomu savā veidā pat izbauda...
Nu ej taču prom un atrodi vīrieti, kas tevi ciena un neklapē! Tici man, ja neesi stulba vārda tiešākajā nozīmē, spēsi saņemties.

Visu ko var saprast un piedot, bet nu man ir divas lietas, kuras uzskatu, ka nepieļaušu, lai cik ļoti mīlētu otru cilvēku:
1) krāpšana
2) sišana - pie pirmās roku pacelšanas izmestu čali no mājas, jo lai nu kā es varētu sevi pazemot, bet sist nekad nepieļautu.
Un ja attiecībās ir tā jāmokās, tad kāda jēga būt kopā ar cilvēku, kuru tu pat nezini vai vairs vispār mīli. ;-)
Saņemies, tevi bez viņa gaida normāla dzīve, un gan atradīsi savu īsto! :-)

kā to var divus gadus paciest?

Es nevienu dienu to neciestu! Sakrāmētu savus koferu un vienkārši pazustu, un ignorētu jebkādu kontaktu ar viņu. Tev ir tikai 22 gadi! Kāpēc gandēt savu jaunību, ja apkārt ir pilns okeāns ar jaukākām zivīm?

Neviena sieviete nav pelnījusi, lai viņu krāptu, pazemotu. Esmu no emocionālā tipa sievietēm, jo man liktos nepieņemami, ja vīrietis man pat uzkliegtu..

:-(
Pati jau neesmu pieķērusi ir vai nav krāpis,kā arī cik man zināms-krāpis nav,bet vij gadījums,ka bij gatavs gandrīz vai mani pamest citas dēļ. Tajā mirklī tas likās: kā tā var,kā ar mani. Runājam-viss norima.
Es aizietu prom,bet.. nav īsti kur. Sākām kopīgi īrēt dzīvokli. Mammas nav,tēts dzīvo ar citu sieviet ar kuru es nevaru sadzīvot uzturam normālus kontaktus un viss,jo man galvenais,lai tētim ir lab,ne man ar viņu dzīvot. Ir palikusi vecmamma,bet pie viņas pašlaik dzīvo brālis,jo viņš savā dzīvoklī taisa remontu(jau 5mēn) .. Jebkurā gadījumā,ja šķirsimies-palikšu pie vecmammas(tā man ir vnk super).
Pati sēžu un domāju: kā es varēju ko tādu pieļaut,piedot.. Žēl,ka nevaru,kā citas-izmest puisi no dzīvokļa vai pasūtīt pie pirmā sitiena.

Jebkurā gadījmā paldies Jums par Jūsu domām :-)

Kapēc tu nevari iet prom?Mācies,nav naudas?tad ej kaut pa naktīm strādā,vai pamet skolu uz kādu laiku.sapelni,sakrāj naudu un ej prom.skolu jau varēsi atsākt vēlāk.ko tu gaidi,kad tev būs 40 gadi vai jau sadzimuši bērni?tad vairs viss nebūs tik viegli.neesi taču tāda lupata,ar kuru var izrīkoties kā grib.tas šmurgulis tevi neciena,kur nu vel mīl.ātrāk prom no tāda ar steigu,kamēr vel nav par vēlu.

ar laiku nonaksi lidz punktam, ka tas viss apniks un pati aiziesi.