Neuzticēšanās

man arī tā bija pēc vairāku gadu nepatīkamas pieredzes ar dažiem vīriešiem... vēl joprojām ir, un es arī nezinu, kā lai ar to tiek galā
nepalīdz arī tas, ka tagadējais puisis, lai arī labs visās citās jomās, tomēr dažreiz mēdz sameloties par kaut kādiem sīkumiem, ja viņam šķiet, ka citādi es dusmošos vai bēdāšos
liekas -- ja jau viņš ir melojis par sīkumiem, tad kāda viņam problēma melot arī par nozīmīgām lietām. un tad visu laiku uz to gatavojos, meklēju kaut kādas neatbilstības tajā, ko viņš saka... stulbākais, ka jau pati sevi kaitinu
bet tagad tas vienalga ir mazākā mērā nekā attiecību sākumā. varbūt tā arī ir, ka tikai ar laiku pāriet
neko citu nevaru iedomāties -- pati esmu mēģinājusi noskaņot citādi, koncentrēties nevis uz slikto, bet gan labo utt., bet visam ļoti īslaicīgs efekts vai arī tā nav vispār :(

Tas ir dabiski un normāli. Tikai nenoskaņojies uz to, ka neesi piemērota attiecībām.
Ko varu teikt - galvenais, savas neuzticības dēļ neiedzen kapā savu vīrieti, netaisi liekas scēnas, neesi pārāk aizdomīga un neizrādi slimīgu greizsirdību, ja viņš uzsmaida bārmenei.

Kā jau saproti - problēma ir Tevī, tāpēc atrisināt to vari tikai Tu pati lielā cīņā ar sevi :-)

Ja centīsies un mācīsies, izprotot problēmas sakni, viss izdosies :-)

ar aizdomīgumu sačakarēsi visu labo. strādā ar sevi.

es pa laikam nomierinos, bet tas ir tikai uz īsu brīdi.
liekas , ka ar gadiem kļūst tikai sliktāk. visi nervi jau ir sabeigti.nespēju vairs priecāties ne par ko

Nu uznāk un norimst. Bet, lai tā nebūtu, Tev pašai ir jāstrādā ar savām problēmām :-)

nezinu kā man to izdarīt

Nu, rēķinies ar to, ka tas nav viegli, tas nenotiks "čiks un gatavs" :-)
Veids, kā to darīt, manuprāt, ir ļoti individuāls katram.
Man palīdz laba literatūra - ļoti dzīves uztveri palīdzējušas mainīt V.Siņeļņikova grāmatas. Par lietas, kas traucējušas esošajās attiecības no iepriekšējam - lai sevi nomierinātu analizēju to, kas iepriekšējās attiecībās radīja nedrošību un mēģinu atrast visus punktus, kas šajās attiecībās liecinātu par iespējamo risku, vai tieši pretēji - nodrošinātu spēju nešaubīties.
+ vēl drošību rada pārliecība par sevi savās attiecībās (pārliecība par to, ka mani ir vērts mīlēt), respektīvi - dot otram to, kas viņam nepieciešams, lai būtu laimīgs. Šajā jautājumā esmu sajūsmā par G.Čepmena grāmatu "5 mīlestības valodas", nepieciešamības gadījumos to regulāri pāršķirstu.
Vispārīgam sirdsmieram palīdz konkrēta sava aizraušanās - citam māksla, citam kāds sporta veids - joga, vinggrošana, skriešana utt, man tā ir jāšana..

Padomus jau var dot daudz, bet tikai Tu pati zināsi, kas noderīgs Tev :-)

paldies liels par atbalstu un padomu :-) 5 mīlestības valodas izlasīju , ļoti laba grāmata

Visu to labāko (l)

Es iedomajos,ka tu tiesam sabeigsi savu veselibu,ja visu laiku centresies uz to,ka vins kaut kada veida tevi krapj-noteikti jatiek vala no sim uzmacigam domam! :-)

Emanuelle, es jau mēģinu

:-/

Neuzticoties otram , viņš tiek sāpināts.vai tev nesāpētu, ja tev neuzticētos bez jebkāda iemesla?

to mainiis laiks un jauna, pozitiva attiecibu pieredze. Nevajag pec vienas skjirshanas uzreiz mesties jaunas attiecibas, diez vai kaut kas nopietns sanaks, ja tagadejo puisi salidzinasi ar bijusho un vainosi pie savam problemam. Tev jamacas no jauna uzticeties cilvekiem un tikai tad veidot attiecibas

jums ir taisnība, bet man jau sirds notrīc kad ieraugu , ka viņam draugos pienākusi vēstule, uzreiz domas- kas tur raksta? jāredz , gribas izlasīt utt..tas dzen kapā vienkārši..