vienīgā dīvainība, kas gan īsti pat nav dīvainība ir tas, ka viņš bieži uz maniem tekstiem atbild - dīvaini.
tas man arī besī ārā.
parasti jau cilvēki atbild kaut ko - vienkāršā vai paplašinātā teikumā izsaka savu viedokli vai kā, bet nu šis variants ir (e)
Sāk čīkstēt ka nogurs, kad uzzin ka plānoju viņu ņemt līdzi šopingā, lai gan man ar viņu ir jāpavada pusstunda un vairāk kamēr viņš izvēlēsies apavus kuri viņam patīk :-D
Tādus ēdienus kā piemēram salātus ēd sekojoši - vispirms ar dakšiņu sataisa smuku kaudzīti (it kā tikko kafejnīcā būtu uz šķīvja uzlikti salātiņi), tad iegrābjas no vidus, ka, protams, viss smukums izbojāts un atkal pa jaunu sataisa kaudzīti utt. :D
Laviize, ir jau ir! :D Kad esmu klāt, saku, lai tā nedara. Patiesībā jau manis pēc, lai krāmē to ēdienu kā grib, tas mani netraucē, bet man kaitina tieši tas, ka dakšas kustības pret šķīvi taču veido skaņas.
Brokastīs ēd īstu cūkēdienu :-D piens + mazliet kafijas, viegla latte, kurā tiek samočkāti sviesta cepumi. Un tad ar karoti zvejo ārā (t) tāds savdabīgs rituāls...