+ Nekad sapratīšu krāpšanu!!
Ja esmu kopā ar kādu cilvēku, tad man ar viņu pietiek, izvēlos cilvēciņu, kurš mani apmierina visās jomās. Bet ja ir tāda situācija, ka jūtu, iekāres vairs nav, nevajag otru vazāt aiz deguna, katrs var doties uz savu pusi.
Tā ir cūcība otru krāpt. Vienmēr bŗīnos, kā pēc tam tas krāpējs ir spējīgs ieskatīties acīs..
Bet redzot reālo situāciju paziņu lokā - cilvēku garīgās vērtības ir notrulinātas līdz pēdējam. Liela daļa čaļu, kad draudzenes nav blakus, uzvedas kā brīvi un ar visām no tā izrietošajām sekām. Daudzi uzskata, ka krāpt slepus ir atslēga, kā pāris ilgi var nodzīvot kopā, lai nebūtu rutīnas utt!! Skumji, bet fakts :-/ Manās acīs krāpšana = punkts attiecībām.
Krāpt vai ne - tad droši vien atkarīgs no cilvēka uzskatiem un vērtībām. Vai ciena otru cilvēku, vai ne.
Ja ko tādu zinu, man vienmēr ir vēlme tai meitenei izstāstīt ko viņas puisis aiz muguras dara, riebjas, ka melo un žēl cilvēku, kas izliek savu sirdi otram, bet patiesībā viņš krāpj bez sirdsapziņas pārmetumiem!
Krāpt jebkurā gadījumā ir krāpt! :-/