Situācija tāda, dzīvoju ar savu vīrieti Uk, ir arī mazais. Kādu laiku jau dzīvoju pa māju, jo bērnu dārzi šeit ir ļoti dārgi. Beidzot ir pienācis laiks kad mazais iet dārziņā un varu meklēt darbu, BET...
Protams esmu tā, kur no rītiem ved maz uz dārziņu un pusdienslikā svāc (viņam tikai pus diena ir dārziņā). vīrietis trādā no rītiem līdz pēcpusdienai.. man atliek vienīgi vakari un naktis kad varu strādāt..
jau skatos uz visādienm fabriku darbiem utt, jo tadā darba laikā jau neko sakarīgu nevar atrast..
Vīrietis avā darbā jau ir sevi pierādijis un viņam no šonedēļas piedāvāja strādāt ofisā..
Vis jau būtu jauki un labi, bet es nevaru man tas tā grauž ka viņš strādās ofisā bet es būšu kkāds melnstrādnieks.. jo pati vienmēr esmu ofisā sēdējusi..
Jā, jā man ir jāpriecājas par viņu, bet es vnk nespēju. Tā pat nav greizsirdība, nezinu kas tas ir..
Sēdēšu savās naktsmaiņās..
Jums būtu viegli pieņemt ka jūsu vīrietis strādā ofisā bet jūs esat melnstrādnieces? :-/
Cerams sapratīsiet manu murgojumu..