Tātad..viņu es satiku kādā pasākumā, izrādīj''as, ka vinš mani pazīstot-atceras no bērnības. Varbūt es kļūdos, jo vienkārši vēlos, lai tā būtu, bet jutu, ka viņs pievērš man uzmanību. Pēc ilga laika vinš uzlūdza mani uz deju.. stāstīja kādu mani atceras bērnība, sāka runāt par tagadni. viss ko pajautāja vai es dzīvoju Rīgā(tikāmies citā pilsētā)Un arī tas, ka vinš ir daudz vecāks, it kā tam jau nav nozīmes... nu lūk.. tagad es nevaru beigt par viņu domāt, it kā jau mēs parunājāmies 5 min, bett..'
Tā kā esmu visai kautrīga neko es viņam nejautāju tikai atbildēju.. tagad uz sevi tādas dusmas.
Principā es ārti devos prom un mums nesanāca vairs parunāt
Cerams viss saprotams, rakstīju ātri. Man gribas zināt kā jūsd rīkotos tad un tagad? Varbūt arī muļķīgs jautājums, bet mani tas interesē! :-/
28
