Ja Jūs zinātu,ka nav Jūsu vaina,bet ar otru cilvēku nerunājat jau kādu laiciņu,Jūs pirmās piekāptos un ko uzrakstītu, pateiktu,lai komunikācija atkal atjaunotos?
Ja cilvēks man patiešam būtu svarīgs, tad atrastu veidu kā salabt. Bet ja nē, tad man tas būtu vienaldzīgi, lai arī tas skan skarbi, ļauni un bla bla..
ja man šis konkrētais cilvēks būtu ikdienā jašatiek, tad, jā, jo man vsp nepatīk un nepadodas kašķēties.
bet ja nebūtu jāsatiek, un sirsniņu negrauztu, tad poo :-D
Atkarībā no situācijas, atkarībā no nerunāšanas iemesla. Reizēm piekāptos, reizēm nē. Es ar man bijušu svarīgu cilvēku (tagad jau arī tāpat ir sajūta, ka svarīgs) nerunāju jau pusotru gadu, nu ko, stulbi jau ir, apzinos, ka vajadzēja piekāpties, bet es nespēju, jo liekas, ka tam otram nevajag, jo taču viņa vainas dēļ mēs nerunājam un, ja viņš gribētu, tad jau sakontaktētu mani. Tā kā izskatās, ka tomēr es nepiekāpjos, ja neesmu vainīga.
Skatoties par ko bijis kašķis,kādēļ vairs nav komunikācijas.Ja par sīkumu,tad iespējams piekāptos.Ja par ko ļoti nopietnu un tiešām es nebūtu vainīga,tad es nepiekāptos.Vienkārši nē un viss,jo es netaisos uzņemties atbildību vai atvainoties par kaut ko,kur es neesmu vainīga.Es no savām kļūdām mācos,jo agrāk vienmēr piekāpos un tad sapratu,ka cilvēks neko no tā nemācījās.Vnk vienmēr automātiski gaidīja,ka es jau piekāpšos kā vienmēr.Pats savu vainu vispār nesaprata un tikai gaidīja no manis piekāpšanos,atvainošanos pat ja es nebiju vainīga.Man pietika.Tagad tā vairs nedaru un nedarīšu.Atvainošos un piekāpšos tikai tad,ja būšu bijusi vainīga.Citādi nē.Punkts.
vo vo! kaut tagad arī nieku dēļ nerunājam (un vispār - kas nu kuram nieki), principa pēc nesākšu runāt pirmā. Jo šobrīd mūsu attiecībās ir tā, ka dažs labs neapzinās savu vainu.. Lai apdomā..
es tikko 3 dienas nerunāju ar draugu. 100% viņa vaina, es iespītējos un ignorēju. pirmoreiz mūžā ko tādu mēģināju! šodien pati uzkasījos, lai visu izrunātu, jo man riebjas stridēties, kasīties un vilkt garumā.
Es vienmeer esmu taa, kas pirmaa saak runaat, taapeec ka taada nerunaashana man shkjiet beernishkjiiga un man riebjas, ka cilveeki ir tik "lepni" par kaut ko, ka pirmie nesaak runaat. B*e taada lepniiba :D Man liekas visas manas draudzenes taadas spiitiigas. mana mamma arii :D Arii, kad mana bijusii draudzene man izdariija ljoti sliktu lietu man aiz muguras, vinjai bija bail ar mani runaat, es pirmaa piezvaniiju, satikaamies, pateicu visu, ko domaaju, muusu attieciibas gan tas neizglaaba, bet nu man riebjas nerunaashana un taa lepniiba. Ja cilveeki maaceetu piekaapties taapat kaa es un lauzt to striidu ledu, buutu tik labi :D
Es jau kādreiz izteicos par šo viedokli un savas domas nemainīšu. :-)
Nesaprotu šo lūpu uzmešanu un nerunāšanu vienam ar otru, izņēmumā ja abi nolemj paklusēt, bet vienkārši apvainoties un nerunāt. Ko tas atrisina? Un kā pašcieņa izpaužas klusējot aizvainojumu vai vienkārši tā ir sāncensība, uz izturību, spītība, es lūk pirmā neko neteikšu?
Cilvēkiem ir jārunā, ja ir problēma nevis jāklusē, iespējams tur rodas pārpratumi un daudz neizrunātas lietas. :-/
Gurri-loti patika tava doma! :-) Es ari vienmer runaju-izrunaju visu ,kas uz sirds-lai "tas augsa" visu dzird!Kadreiz ir sakrajies daudz uz sirds!Iedomajos,ka tam otram cilvekam ari vienmer nav viegli!Mes ar viru laikam turamies kopa tiesi tapec,ka visu izrunajam-biezi zinu ,ka man taisniba-gribas to pieradit...nekad nerunaju dusmu uzpluda!Tad skaidrs pateiksu vairak ,ka vajag :-P !Noteikti vajag runat tad ,kad dusmas pargajusas |-)
Pilniba piekritu Gurri. Es ari nesaprotu so berniskigo klusesanu. Mans virietis savukart agrak mileja so taktiku. Bet es nelavu tai izpausties-manuprat, labak tad dusmas izblaustities( protams, idealak mierigi izrunaties), saplest kadu skivi un pēc tam rodot (vai nerodot) kompromisu saligt, neka indet otru ar so mokoso klusumu. Man liekas tas kaut kads stulbs veids kā darit otram pari- kontrolet otru, valdit par otra jutam- "es klusesu, bet Tu tadel cietisi".
evalove, BEIDZ BLJAUT UZ MANI, pirmkaart. Otrkaart, ta nav pashcienja, taa ir beernishkjiiba - iespiiteeties un nerunaat. Kuraa briidii es zaudeeju savu pashcienju, ja gribu normaali noskaidrot attieciibas, vai nu peec striida, vai arii, ja kaads mani no*irsis aiz muguras vai veel kaada attieciibu kaite?
Ari es un mans bijusais (tiesi ta - bijusais) draugs piekopam so taktiku. Sadusmojamies un nerunajam. Tas noveda pie ta, ka izskiramies pec 9 gadus ilgas draudzibas. Joprojam pardzivoju so skirsanos, kaut gan esmu sobrid citas attiecibas. Tagad esmu macijusies no sis kljudas un jaunas attiecibas visu meginu izrunat, lai cik tas gruti briziem neliktos. Tapec padoma - ir verts nerunat un gaidit, kamer izput attiecibas?!
5478
