Negatīva attieksme

Oi, man ir tāpat un es nemāku ar to cīnīties :(

Nekad visiem neizpatiksi. Man agrāk bija līdzīgi, varbūt ne tik izteikti, bet tagad ir pilnīgi vienalga. Es dzīvoju savu dzīvi, daru to, kas man patīk un pārējie var ieskrieties. Es turu sev apkārt cilvēkus, kas man patīk, iedvesmo, interesē. Citu negācijas ir viņu problēma, ne manējā.

ļoti atkarīgs no paša cilvēka,kas mani aizvaino, jo svarīgāks tas cilvēks,jo vairāk skumstu. Ja svešs,tad pilnīgi vienalga! (t)

Es ari biju tada-loti sen...Es noteikti nespetu dzivot saja skarbaja pasaule,kur dzivoju jau vairakus gadus,ja nebutu mainijusies! |-)
Pirmais padoms,ja kads tev pasaka ko tadu ,ko negribi dzirdet,tadu ,kas aizvaino-nekada gadijuma neesi "cieteja"-pasaki tam cilvekam-paldies par tavam domam... un uz prieksu!
Es censos izslegt cilvekus no "sava loka" ,kas nav mana energija-vieglaka dzive! :-)

Es ilgi mocījos ar šo pašu problēmu. Līdz kamēr sāku ņemt vērā pavisam vienkāršu lietu - agresija un negatīvisms ir ar sevi neapmierinātu cilvēku īpašība. Laimīgs un pašpārliecināts cilvēks tādām lietām savu enerģiju netērēs. Un tāpēc - kādēļ gan man ļaut kādam uz sava rēķina celt pašapziņu. Es vienkārši nepievēršu uzmanību tam, ko saka/dara cilvēki, kas man neko nenozīmē.

Esmu ļoti priecīga par to, ka daudz ko laižu gar ausi. Parkaut kādiem svešu cilvēku komentāriem vispār nesatraucos.

Tieši nodomāju, ka gribētu, lai Emmanuelle kaut ko uzraksta. :-)

Precīzāk, man jau kādu laiku ir uzradies viens darba kolēģis, kurš pret visiem ir draudzīgs, bet pret mani viņam kaut kas negatīvs. Neesmu ar viņu īpaši komunicējusi, varbūt tāpēc, bet nodarījusi noteikti neko neesmu. Visiem neizpatiksi, tas gan, bet pārāk ņemu pie sirds. Un mūsdienās tāda attieksme ir no daudziem, tādi nu ir tie cilvēki (jā, īpaši tie, kas ar sevi neapmierināti), bet mana problēma, ka nevaru to laist gar ausīm.

Man arī tā ir bijis. Tas viss krājās un pēc kāda laika eksplodē tā, ka pāris sēžu tāda nekāda. Taču tagad cenšos no tā visa distancēties un iesaku to darīt arī Tev! Jo mazāk ņemsi tās visas riebeklības galvā, jo vieglāk būs pašai. Tev taču apkārt ir Tavi draugi un ģimene, kuri Tev velta pozitīvu attieksmi. Tad aiziet, ņem to pozitīvo un pārējo lieko atstāj! :-)

Pēdējos gados laikā tik tiešām nevaru atcerēties negatīvu piezīmi vai skatienu manā virzienā,agrāk(gadus 4 atpakaļ) gan tā bija problēma. Nebija īsti mugurkaula, pārliecības par sevi, tad nu citi cilvēki ļoti vienkārši varēja izgāzt savu negatīvo enerģiju, piesienoties pie mana izskata. Tagad esmu pašpārliecinātāka, izskatos arī labāk nekā tolaik, tie cilvēki, kas agrāk pauda negatīvu attieksmi, tagad mani respektē un man pašai ir gluži nesvarīgi, ko viņi par mani domā vai nedomā, tik ilgi līdz izturas pieklājīgi un laipni. Nenoliegšu, būtu interesanti uzzināt visu paziņu, draugu, kaut vai Cosmo dalībnieču domas par mani, bet tikai to īsto draugu un tuvāko paziņu viedokļi ir būtiski un vērā ņemami.

Hetele-man prieks ,ka tev gribejas dzirdet kaut ko no manis :-) ! Nesens gadijuma,kas mani vispar iespaidoja...Tomer sanemos-tiku pari!
Jauns cilveks,kura ienemamais stavoklis darba ir augstaks ,ka man-vairaku cilveku klatbutne mani nepamatoti aizskara.Man nepatika ,ka vins man aizradija slimnieka klatbutne!Es jutos taja bridi sausmigi...sanemu pedejos spekus ,lai savalditos,"noriju visu"...velak es vinam loti mierigi pateicu-paldies par tavam domam :-) ,bet man liekas ,ka tu uzvedies nekorekti ,netaktiski ,aizradot man slimnieka klatbutne...!
Ziemassvetkos sanemu no vina apsveikumu-sapratu ,ka cilveks nejutas labi...varbut tomer pardomaja gadijumu!Man bija patikami-pateicu paldies ,un uzvedos it ka nekas nebutu noticis,tacu zinu,ka sis cilveks nav mana energija-vins parkapa robezu! |-)

Jā, gribētos zināt, ko katrs domā par mani, bet varbūt arī negribētos. :-D Bet patiesībā cilvēki, man liekas, nemaz viens par otru nedomā visu laiku tikai kaut ko sliktu.

Emmanuelle, jā, tas ir šausmīgi, ja kāds tev kaut ko sliktu saka tieši acīs un tev kamols kaklā un asaras acīs no aizvainojuma. Arī to esmu piedzīvojusi. Bet tādām lietām it kā tieku pāri, tomēr neaizmirstas...

Atceros ,ka braucu majas no darba,raudaju un domaju-kapec Latvija man viss tomer likas vieglak "sagremojams" (t) -seit cilveki biezi "saluzt" tiesi tapec,ka nevar izturet to spriedzi,to -tev maksa par to ,lai izturi...ja nespej-atradisim citu! :-|
Domajot par visu so ,man vairak un vairak liekas,ka Eiropas cilveki tomer ir kaut kur ar tadu "lielaku sirdi"!
Es izturu loti daudz tiesi tapec,ka esmu uzlikusi sev so bloku,es nepielaizu sev tuvu gandriz nevienu cilveku reala dzive!
Varetu teikt ,ka si "nereala Cosmo pasaule" ir mana greksudze-loti biezi...! :-)

Ir cilvēki,kuru negatīvo nevaig laist sev tuvumā,jo kas viņi tādi ir,lai mums tiešām rūpētu viņu viedoklis...
Pati cenšos neņemt pie sirds citu negatīvo attieksmi,ja neuzskatu ka neesmu kādam nodarījusi pāri vai uzkāpusi uz kājas,labak pati cenšos cilvekiem piedot un nevairot slikto :-)
Emanuell,liekas ka saprotu tevi,pati biju vasarā svešā vietā strādāt kā studente un citiem bija viegli pateikt,dari ko liekam vai brauc mājās,jo tādu kā tevi var aizvietot... :-/ un nebija,kas tev dod to stingro plecu...

ir tads gudrs teiciens-nekad nevar izpatikt visiem viennlaikums, ja citam patiks tada krasa citam atkal tada, tas pats ir ar cilveku, dzivo savu dzivi un rikojies ta ka tev patik, ja ari citi saka, ka tas ir stulbi, negliti, berniskigi, pie velna citus, lai vini dzivo savu igno, peleko dzivi, man ari daudzi ar prieku noskatas ka man sap un ka esmu zemak par viniem, bet musdienas cilveki ir ka vilki, kam garaki zobi tas izdzivo, tapec audze savus zobus:)

nevis saskumstu, bet man tas uzdzen dusmas! skiet, ka varetu nezin ko izdarit!

Ne tev patīk visi, ne tu patīc visiem. Un tāpat ar negatīvo attieksmi. Nu lai jau! Mēģinu neiespringt par to, bet, protams, ne vienmēr izdodas.

Man ir tā pati problēma!es visu šausmīgi pārdzīvoju, turklāt mēdzu vēl sadomāt visu ko klāt!Vai tas ir kāds tuvs cilvēks, vai pilnīgi nepazīstams- man tāpat ieduras katrs vārds!Man vispār tā pārlieku lielā emocionalitāte mani kapā iedzīs, jo bezmaz katrs kāda mana drauga neveiksmīgais joks mani noved līdz asarām!Kā man tas ir noriebies!Es vispār netaceros savā dzīvē pēdējo dienu, kad nebūtu raudājusi!
Vēl man ir tā, ka, kaut ko stulbu sadarot vai pasakot, es mokos ar tādiem moraļņikiem!Kad stāstu citiem, viņiem tas liekas sīkums, bet man bezmaz pasaules gals!Tiešām sāku apsvērt, ka man ir steidzami vajadzīga psihoterapeita palīdzība (t)