Bailes no grutniecibas!

Tas nozīmē tikai vienu - neesi vēl gatava kļūt par māmiņu... Mazais nav spelmantina... Gribeties ir viens, saprast un uzņemties atbildību ir otrs... piedod, ka tik skarbi bet tā ir...

Tieši tā - tu neesi gatava!

Nesasteidz un būs laiks, kad varēsi visu un tad tiešām arī pieteiksies pats...

Man ir tā, ka arī ļoti, ļoti gribu bēbi, bet tad aizdomājos, ka mums ar vīru ļoti būtu jāmaina sava dzīve un diezgan maz esam kopā, tāpēc labāk vēl pagaidīt, lai beigās vēl viss neizjūk. Man gan visas tantes atgādina par vecumu (man 29), bet zinu daudzus pozitīvus piemērus, kur 31 gada vecumā sievietes dzemdē un viss ok.

Es gan vēl pie bērna necenšos tikt, jo pagaidām dzīves apstākļi tam nav piemēroti.
Bet kādu gadu atpakaļ, kad tīri teorētiski domāju par bērniem, sapratu, ka man ir bail no dzemdību sāpēm, no tā, ka varētu rasties kaut kādas problēmas utt. Bet par to padomājot sapratu, ka mana mamma, abas manas vecmāmiņas, dažas manas draudzenes un paziņas ir dzemdējušas bērniņus un viss ir ok. Tātad, ja viņas un vel daudzas sievietes ir izturējušas sāpes, kāpēc gan man šķiet, ka es to nevarēšu?

Man dzemdēšanas sakarā pozitīvais piemērs ir mana māsa - 18.00 aizbrauca uz slimnīcu un 22.00 bēbis bija klāt. Un lai visām tik viegla grūtniecība kā viņai :)

Man atkal par to visu ir citas domas.Tiri teoretiski es varetu un butu ar mieru adoptet kadu berninu no bernunama un dot tam majas,milestibu un palidzet dzive izsisties,bet tiklidz runa ir par savu...Viss ne un nepar kadu cenu!Mans draugs atkal engribetu nekadus adoptetos,jo tas nebusot vina,mazums kadi vinam vecaku u.t.t. gribetu savu vismaz vienu,vel labak divus,bet...es uzskatu,ka tas viss anv godigi attieciba pret mani...vinam tas viss ir tikai viena vieniga bauda,kamer man tas ir ciesanas,mocisanas 9 menesu garuma un nedod dies pec tam vel izskirsimies un cik daudz ir tadu viriesu,kam vajag sievieti ar bernu uz kakla?Un tad sis vina velmes del palikt vienai ar to bernu,kas nacis tik gruta cela?Nu ne.Berni nav manas intereses,vini mani nesaista,neinterese nekas,kas ar tiem saistits.Man neaizsitas elpa ieraugot jaunos vecakus ar mazuli,man neskie,tka tas ir skaisti 9 menesus staigat ka dirzablim un mocities un neskiet,ka tas ir kads baigais pasaules brinums no ta maza caurumina izspiest 50cm lielu berna galvu.Man tas patiesiba skiet pat pazemojosi un pretigi.Ja tomer paliktu stavokli un ierunatos kada mates balss un nolemtu paturet,es noteikti tiktu vala no viriesa,jo man no vina butu kauns.Butu kauns,ka vins mani redz tadu-neko nevarosu,resnu,stenosu un vemjosu un pec tam spiezot pa savu dibengalu lauka bernu.Pasauktu pec tam,akd bernam butu kadi paris menesi uz raudzibam un pieprasitu,lai maksa alimentus.Iespejams man kada psihologiska problema,iespejams,ka tas kadreiz mainisies,bet ta nu tas ir.

Harmony, Tev noteikti ir psiholoģiska problēma. Tas, kā Tu raksti par dzemdībām un bērniem, ir aplami un briesmīgi. :-/

harmony,

jaundzimuša bērna galva nav 50cm liela :D man 29 gadu vecumā ir 56cm apkārtmērs un tas tāds standarta izmērs.

tavs koments bija graujoši dīvains, bet nu cilvķi ir dažādi.

Harmony
daļēji piekrītu tev, jo man arī ir paniskas bailes palikt stāvoklī un izciest visas tās mocības, kuras tu rakstīji, kā arī beigās vēl palikt vienai ar bērnu, ja gadījumā attiecības izjūk.
Es arī dotu priekšroku adoptētiem bērniņiem. Pēc pieredzes zinu, cik šie bērni ir labi, vienīgi arī būtu sāpīgi, ja adoptētais uzzina, ka neesi viņa īstā mamma (runāju par tādu, kurš tiek paņemt kā zīdainis) un to iespļauj sejā!

Kaut kur lasiju,ka jaudzinumsa berna galvas diametrs esot 50cm un uztaisot so diametru ar merlentu tas aplis ari izskatas pec berna galvas lieluma.

Melanijameila8,tas ir tikai normāli, ka baidies... Cilvēki baidas no nezināmā, no būšanas ārpuss savas "konforta zonas"...
Taču neesi vienīgā, kam bail no dzemdēšanas + vel ja salasās interneta to visu negatīvo utt, vispār negribas dzemdēt.
Es pastāstīšu kā gāja manai māsai...
Situācija tāda pati kā tev, taču viņa palika stāvoklī neskatoties uz bailēm no dzemdībām! Es vel atceros, ka viņa man ĻOTI bieži sūdzējās, ka negrib sāpes,negib dzemdēt utt.! Bet pienāca tā diena, kad bērniņš izdomāja nākt pasaulē... Viss noritēja gludi!
Kad pēc dzemdībām prasiju māsai:"kā tad ar sāpēm un negribēšanu dzemdēt dabiski?"
Viņa atbildēja man, ka visas tās sāpes un risks attaisnojas, kad tev uz krūtīm noliek mazu kunkulīti,kuram pati esi devusi dzīvību.

Aaaa, paprasi savai mammai, kā viņai gāja dzemdības, liela iespēja ka tev būs tikpat viegli/grūti kā viņai... (lai gan tas ir arī atkarīgs no tavas un bērna tēva asinsgrupas) ;-)

Jaundzimušajam galvas apkārtmērs parasti par 2 cm pārsniedz krūšu apkārtmēru (galvai tas ir 34—36 cm, krūtīm 32—34 cm). Bērniem, kuriem dzimstot ir liela masa, šie abi izmēri var būt vienādi. Turpmāk 6 mēn. vecumā galvas apkārtmērs ir 43 cm, krūšu apkārtmērs 41—43 cm; 1 g. vecumā galvas apkārtmērs ir 45— 47 cm, krūšu apkārtmērs 45—48 cm. Pēc 1 g. vecuma krūšu apkārtmērs sāk pārsniegt galvas apkārtmēru.

Es bez iekšām :D

man ir bērna galva + 6cm. (t)

Es tikai nesaprotu, kāpēc jādomā par sliktāko scenāriju "vīrietis pamet, sieviete paliek viena ar bērnu". Manuprāt diezgan stulbi tā domāt.

Harmony, daži Tavi teikumi bija ļoti dīvaini... :-/

Man arī vienmēr ir bijis bail palikt stāvoklī, bet nu tā sanāca, ka paliku. Un tagad arī ir pavisam skaidrs, ka audzināšu viena, jo bērna tēvs, lai arī gribējām sākumā atjaunot attiecības, nesen aizgāja pie citas... :'-(
Protams, iekšā ir tāda nedrošība, bailes, bet saprotu to, ka man būs palīgi un es tikšu galā. :-) Esmu iesākusi Jauno gadu ar lielu apņēmību, un ļoti ceru, ka man pietiks spēka to visu izturēt.
Un ne visām grūtniecība ir tāda, ka jāstaigā apkārt vemdamai, resnai vai kā te dažas izteicās. Man nekas no tā nav, un patiesībā jūtos labāk kā vēl nekad. :-)
No pašām dzemdībām man ir bail... Bet nu padomājot, ja jau citas var to izturēt, kāpēc tad es nevarēšu?! ;-)
Un arī sākumā, kad uzzināju par grūtniecību, likās, ka prātā sajukšu. (t) Bet laika gaitā kaut kā to pieņēmu un ir jau ok. Kā man reiz viena sieviete slimnīcā pateica, kad teicu, ka neesmu vēl gatava kam tādam - tāpēc jau ir doti tie 9 mēneši, lai sagatavotos. :-)
Tā kā viss ir galvā.

Un melanijameila8, izklausās, ka Tu vēl neesi tam gatava vienkārši... Pienāks laiks, kad būsi un viss notiksies, veiksmi Tev! ;-)

Piekrītu Lullaby!

Ja jau sevi tā noskaņo, protams, liela iespēja, ka tā varētu notikt... :-)

Jā, un gribēju vēl piebilst, ka agrāk man bērni nepatika. Nu pilnīgi izraisīja nepatiku, kad ieraudzīju mazus bērnus. Bet tagad viss kaut kā mainījās. Kad sajūtu, kad mazais man vēderā spārdās, ir pilnīgi citas sajūtas. (l) Un arī vairs ieraugot uz ielas vai citur mazus bērnus nav tā nepatika, drīzāk rodas smaids uz sejas. :-)