neka negribas

Sāc kaut ko darīt. Nopietni.
Man, ja šitā uznāk, uzlieku mīļākās dziesmas, sāku kaut ko darīt, eju paskriet, kārtoju dzīvokli u.t.t.
Ja sēdi un domā par to, ka neko negribas, tad labāk nepaliks..
Pašmotivacija strādā sasodīti labi abos virzienos ;-)

zinu ja,bet ka sevi piespiest ko darit,ka sevi ta noskanot

varbut ir kada filma ,kas jus ir iedvesmojusi,likusi aizdomaties,jo nekas nepalidz,man galva bardaks

Tev un pārejām como dāmām arī no manis alimi 2012. gadā! (l)

Par tavu tēmu Flower man ar tā bija, vakardien visu dienu nogulēju mājās vispār pat ārā neizgāju. Šodien vajadzēja celties uz darbu, tad sevi piespiedu, ceru ka kaut ko darot ieiešu atkal sliedēs! :-D ;-)

Kādam varbūt palīdz laba filma, jauna mūzika, jauni un interesanti pasākumi, pazīšanās, vides maiņa, ceļojumi, atpūta ar ģimeni, atpūta vienai, spa, iepirkšanās, utt. Bet man nekas no tā nav palīdzējis jau gadu. Viss ir atkarīgs, kādēļ Tev tā ir. Iznīcini problēmas sakni :-D

ka lai atrod to sakni,ja es pati nezinu kas man kais visu laiku sajuta ka uz pleciem sez kaut kas ,kaut neka nedaru,tads smagums,it ka tas smagums visu laiku janesa,kas ir neredzams

Kas tas ir par smagumu? Kaut kāds notikums, kas Tevi sagruzījis? Varbūt attieksme darbā, trūkst atbalsta no tuviem cilvēkiem? Vienkārši izvēdini galvu, aizbrauc pastaigā pa jūrmalu, mežu, aizej uz baznīcu, vienkārši pati ar savām domām. Parunā ar sevi - kur es eju, kas man ir nepieciešams, kā es vēlos justies. Sakārto visu pa plauktiņiem un viss aizies.

visu laiku esmu viena pati ar sevi,4sienas,virs strada nakts mainas,es sezu tad augsa,vins atnak,drusku paplapajam un lidz darbam atkal gul.es gulu lidzi jo man ir garlaicigi ar sevi,man tas viss ir apriebies,tik daudz laika but ar sevi,ka riebj sis sienas viss riebj :-/

Nu redz, tad tā rutīna droši vien nospiež un uzliek kaut kādu smagumu. Tad neesi viena, uzzvani draudzenei, mammai, aizejiet uz kino, kaut kur pasēdēt, izvēdini nedaudz galvu. Es zinu, kā tas ir, kad viss riebj, bet patiesībā visbiežāk palīdz tieši citi cilvēki - ar kaut kādiem jauniem iespaidiem, sarunām, pat ja tas nav īsti "mans", vismaz ir iespēja paklausīties citu domās, nevis savās, kas tiek maltas uz riņķi. Galvenais ir to visu neielaist, jo pēc tam paliek vēl grūtāk un tikt laukā no tā stāvokļa pat negribas, tas ir tas, kur esmu iestigusi pašlaik. Galvenais ir šādos brīžos nezaudēt prioritātes, vēlmes un idejas - to, kas Tevi virza uz priekšu.

tur jau ta lieta esmu uk,mani tuvinieki ir talu prom,vieniga draudzene kas dzivo samera netalu,ta pati vel dubulta uzgruzi savas problemas,pat negribas vinu redzet,sis stavoklis man jau ir gadu,neka netieku ara

Man ir pilnīgi tieši tā pat... Atbildes uz to, kas ir jādara, ir visiem zināmas un skaidras, bet grūtākais ir tikt pašam ar sevi galā. Esmu iegrimusi dziļā vienaldzībā un vienīgais, kas baida ir tas, ka laiks nestāv uz vietas...

Es varu par to runāt mūžīgi. Tev novēlu atrast prieka avotu, novērtēt sniegto un iet pa savu dzīves ceļu tā, kā Tu to vēlies :-)

paldies boss ,tev ar novelu,tik nezinu kur man iet un kadel iet,kaut kads arprats (e)

varbūt vajag aiziet pie psihologa, ilgstoša nomāktība ir kaitīga organismam, un ir reizes, kad cilvēks pats netiek galā