Ārzemes, Latvija, plāni

pastrādāju, pamācījos ārzemēs un pēc gada esmu atpakaļ Latvijā.
teikšu tā- tā aizbraukšana ir labākais, kas ar mani noticis, jo TAGAD viss manā dzīvē ir fantastiski. mācos augstskolā, pie tam budžeta vietā (pagaidām.. turiet īkšķus par nākamo semestri! (s) ), viss nokārtojās dzīvē + paplašinājies mans redzesloks (arī zināšanas, valoda, protams), tik daudz emociju un iespaidu.. ne brīdi neesmu nožēlojusi izvēli atgriezties :-)

Esmu bijusi pāris mēnešus praksē. Aizbraucu, nožēloju, bet bija jāiztur stipendijas dēļ. Sapratu to - kur ģimene, tur arī būs labāk. Ja kādam ārzemēs - tad viņa vieta ir tur.
Atgriezos Rīgā augusta beigās un aaaaaaaaakdievss - es staigāju kā saulīte pirmās nedēļas, kā man bija trūcis Rīgas, ģimenes, drauga, manu lauku. Atceros šo: "This is captain, we are landing in about 9 minutes", pēc ši teikuma es aiz laimes apraudājos un kā psiha skrēju caur lidostu un spiedzu kad ieraudzīju, ka mani sagaida vesels bars :D:D Un atceros, ka tajā brīdī nespēju neko kontrolēt, un biju kā afekta stāvoklī. :D Nu to var saprast tikai tas, kurš nenormāli pēc kaut kā ilgojies un caurām naktīm pinkšķējis. Fuj, cerams, ka nekad vairs nekur projām nebūs jābrauc.

wasp, ar mani bija IDENTISKI 8-)

Bet es piekrītu, ka daudz atkarīgs no ģimenes un tuvajiem. Ja mans mīļotais būtu ārzemēs, es droši vien arī gribētu tur. Jo kur ir sirds, tur ir mājas ;-)

studēju UK un vēl priekšā 2,5 gadi studijas + 1 gads prakse :-)
tagad uz Z-svētkiem atbraucu mājās, kārtīgi pierijos un jau gaidu, kad nedēļas beigās braukšu atpakaļ, esmu pieradusi jau dzīvot tur, ar visiem sev mīļajiem sazinos caur Skypu :-)

Man parasti arī acīs saskrien asaras,kad redzu pa logu ārā,ka es esmu virs Latvijas zaļajiem mežiem, zilajiem ūdeņiem (l) Arī prom lidojot bieži vien saskrien asaras acīs!

Jā,un man ļoooooooti nepatīk,ka mani pavada - tas visu procesu padara vēl smagāku.Gan,kad ārzemēs mani pavada,gan LV :-D

:)(: jaa, pavadiishana ir traka. Man riebjas, es turklaat no tiem ljoti emocionaalajiem cilveekiem, tad vispaar asaras pa gaisu katru reizi, kad kaads no LV atbrauc/aizbrauc un kad es uz un no maajaam lidoju,

es pēc studiju beigšanas šovasar dodos uz Franciju, tur mans vīrietis un arī turpmākās studijas, kā jau teica - kur sirds, tur arī sajūta kā mājās. un zinu, ka ģimenei palīdzēšu vairāk esot tur un līdz šim nav bijušu problēmu 2 valstīs dzīvot, uz lidostām gan braucu viena - grūti atvadīties tomēr.

Es atgriezos pēc salīdzinoši neilga laika, kaut gan bija gan darbs, gan pati normāli iekārtojusies. Tur bija daži draugi no Latvijas, radās daži jauni, tomēr mīļotais bija palicis Latvijā un tas arī bija iemesls, lai atgrieztos.
Tagad strādāju, mācos, esmu kopā ar savu dārgo, ir jauni draugi, jauni kontakti un uzskats, ka te ir, ko darīt.

Paslaik dziivoju Dublinaa, uz Latviju braucu vismaz 2x meenesii, citreiz biezaak, taa ka peec LV iispasi nepaspeeju noilgoties. Diezin vai tuvaakajaa laikaa atgrieziisos, jo te man ir superiigs darbs superiigaa kolektiivaa. Latvijaa nebija tik labi. Dublinaa arii nedomaaju visu dziivi palikt. Vairaak meerkeeju uz Skandinaaviju.