Jaunas attiecības, jaunas problēmas. Randiņos tieši viņa komunikablitāte bija tas, kas man piesaistīja, bet trešajā tikšanās reizē, kas ilga vairākas dienas, es sapratu, ka viņš taču muti nekad neaizver, vienīgi pusi no laika, kad ēd un gandrīz visu seksa laiku ir klusums. Un man tas pamatīgi sāk traucēt. Kad ir tikšanās uz vienu dienu, tad vēl manī tas neizraisa tik lielu diskomfortu, bet, kad mums kopā ir jāpavada jau vairākas diennaktis, tad esmu pat gatava eksplodēt. Pietam viņš mani vienmēr pārtrauc (es jau tā maz tieku pie vārda), bet viņu pārtraukt nedrīkst, jo, redz, viņš tad aizmirsīšot savu sakāmo. It kā jau esmu ar viņu par to runājusi un viņš mēģināšot laboties ar to manis pārtraukšanu, bet galvenā problēma-''vārīšanās'' nekur jau nepaliks. It kā no vienas puses labi, jo pati esmu vairāk mazrunātāja,bet es ātri nogurstu un citu vārīšanās krīt ļoti uz nerviem, tā ka no manas sajūtu puses ir diezgan traki. Tad jautājums- vai ar laiku es spētu pie tās nemitīgās runāšanas pierast? vai arī tur ir skaidrs, ka man tādi cilvēki neder un viss. jūtas arī nav īpaši lielas, vienkārši puisis ir ļoti manī ieķēries un tāpēc sirdsapziņa neļauj attiecības pārtraukt, ja nu tomēr cilvēki pierod pie tādiem muldoņām, lai gan sākumā tas ļoti kaitina? es nezinu, kāda ir citu pieredze tieši šajā sakarā, varbūt šeit kāda uzrakstīs iz savas dzīves piemēriem :)
1446
