Lieta tāda..
Esam kopā ar mīļoto pusgadu, pirms tam vēl pusgadu mums bija attiecības "friends with benefits" un vēl pirms tam trīs gadus bijām pazīstami. Iemīlējos viņā uzreiz, trīs gadus dzīvoju cerībā, bet tajā pat laikā, protams, romāni un gadījumi bija. Kā nu sanāca, kā ne, pirms pusgada viņš pateica, ka vēlas būt kopā un, ka esmu viņa īstā vienīgā.
Divus mēnešus pirms sagājām oficiāli kopā, izlaidumā, es pāršāvu pār strīpu ar alkoholu un sanāca sadarīt sliktas lietas ar vīrieti, taču mīļotajam izstāstīju. Lai gan nebijā kopā, strīds bija.
Vakarnakt, viņam pazvanīja draugs un pastāstīja, ka toreiz, pirms tiem astoņiem mēnešiem es ar vēl kādu esmu kaut ko darījusi.
Mīļotais lūdza man tam cilvēkam uzrakstīt. Tas cilvēks atbildēja, ka jā, mazliet bija, bet līdz galam lietas netika novestas, taču iesāktas tika.
Tā nu tagad domāju, ka lai mīļotajam izstāstu šo lietu. Jo melot negrasos, nav jēga. Viss grozās ap pazīstamo cilvēku loku.
Aizmirsu piebilst, ka biju nu tādā pālī, ka šodien pati pirmo reizi uzzināju par to notikumu.
Plānoju teikt, ka, ja būtu zinājusi, būtu pastāstījusi, jo par vienu notikumu, kurš bija proporcionāli nepiedodamāks pastāstīju.
Es saprotu, ka nebijām tad kopā, bet viņš vienmēr uzsver, ka nevienai citai nav pieskāries no brīža kad sākām intīmas attiecības un, ka šāda man rīcība liek domāt, ka nekad neesmu viņu uztvērusi nopietni.
Piedodiet, ka tik gari. Lūdzu, dodiet padomu, kā pareizāk viņam šo pasniegt, jo nevēlos viņu zaudēt. :-(