Labvakar!
Uhhh... labi padarīta darba sajūta, beidzot piesēdos un sakārtoju to čūksklāju, kas uz mana galda, papīru kalni, dažādu ceļojumu bildes, grāmatas kaudžu kaudzēm - viss jau sen brēc pēc kārtības un savas vietiņas. Jaunajā gadā ieiešu vismaz fiziski sakārtotā vidē :-)
Šis gads tiešām bijis ļoti, ļoti, ļoti piesātināts un visdažādākajām emocijām un notikumiem bagāts. Gan lielām pārmaiņām,radikālu darba maiņu (tiesa gan, ilgi plānotu),gan spilgtiem piedzīvojumiem, daudziem ceļojumiem, gan arī spēcīgiem pārdzīvojumiem.Bet tāda nu ir dzīves kārtība,vienu dienu raudi no aizkustinājuma un skaistuma,citu - no sāpēm. Abējādi ir svētīgi :-) :-)
ņamsi,jā, "The Diving Bell and Butterfly" ir laba filma.Vērtīga, spēcīga. No sērijas "cik neplānoti un pēkšņi dzīvē var gadīties negaidīti pavērsieni" un "ar mani nekad nekas tāds nevar notikt" - vari staigāt pa dzīvi kā lepns, pašapzinīgs pāvs, bet te pēkšņi tev var tik sāpīgi iespert pa pa potītēm un nolikt uz ceļiem, ka i nemaz neliekas.. Taču tas pārsteidzošais jau ir tajā, ka šāda grāmata un filma nekad nebūtu tapusi, ja "Elle" redaktors nebūtu paralizēts. Būtu visu dzīvi nodzīvojis kā tāds parasts "socialite",kārtējais salonlauva. Un vēl man patika, ka filma nebija jūtelīgi emocionāla, sentimentāla, dažkārt tik brīnišķīga Bobī ironija.
Nezinu, vai man vēl būs laika šogad šeit ienākt, tāpēc visām, visām novēlu laimīgu Jauno gadu! Lai Jums vismaz kaut viena vēlēšanās nākamgad piepildās! (l)
4718
