latvieši ārzemēs

mēs ar vīru gribam bērniņu, bet jo ilgāk esam UK jo vairāk saprotam ka ne negribam šeit audzināt bērnu, liekas ka ir maz morālo vērtību, cilvēki ir pārāk tendēti uz materiālām lietām

nezinu, mani radinieki un lielākā daļa ģimenes dzīvo ārzemēs un nemaz nedomā braukt atpakaļ! pati arī viņiem pievienošos pēc studijām. nesaprotu, kādai jābūt motivācijai, lai vēlētos šeit atgiesties, ja tur ir gan darbs, cilvēka cienīgs atalgojums, skaista māja! (t)

nezinu, mani radinieki un lielākā daļa ģimenes dzīvo ārzemēs un nemaz nedomā braukt atpakaļ! pati arī viņiem pievienošos pēc studijām. nesaprotu, kādai jābūt motivācijai, lai vēlētos šeit atgiesties, ja tur ir gan darbs, cilvēka cienīgs atalgojums, skaista māja! (t)

Dzives apstakli noteikti iespaido-tas skaidrs!
Mes ar Francijas draudzeni vel nospriedam,ja mes nezinatu ,ka ir dzivot "setas otra puse"-pec ta neilgotos,bet ja cilveks ir izbaudijis to atskiribu -laikam ir loti gruti mainit ierasto dzivi!
Tomer ir ari ta otra puse visa-tomer nevar aizbraukt ar to trolejbusu uz to mammas maju un samilot vinu kaut vai sajos Ziemassvetkos.Maniem puisiem jau savas dzives,bet tomer kadreiz gribetos but tuvak...!Es vienmer saku-visu nevar gribet!Vienmer bus kaut kas,pec ka tieksimies! :-)

Piekriitu Emmanuelles viedoklim - visu nekad nevar gribeet. Esmu prom 2 gadus, maajaas pa sho laiku esmu bijusi divas reizes. Jaa, reizeem ir ljoti gruuti, gribaas maajaas, it sevishkji tagad - sveetku laikaa. Bet nu nevaru es izdziivot ar 100 Ls meenesii. It sevishkji tagad, kad dziivoju savaadaak kaa LV. Un neviens man neiestaastiis, ka materiaalajam nav noziimes. Kaa te jau mineeja - pie labas dziives pierod aatri. Tuvaakajaa laikaa sevi LV neredzu. (t)