Ziemassvētki - piedošanas laiks.

Nemēdzu turēt ļaunu prātu, nav manā apziņā neviena, kam man vajadzētu piedot. Šķiet, nekad nav bijis, ka uz kādu dusmojos un velku to, lai kādā brīdī pēkņši nolemtu piedot.

Man laikam nevienam nekas īsti nav jāpiedod un arī nav jālūdz piedošana.

Vispār, piedošanas laikam būtu jābūt visa gada garumā, jo uzkrāti aizvainojumi nav nekas labs, ko sevī vajadzētu turēt.

Es Ziemassvētkus neuzskatu kā piedošanas laiku. Piedot un lūgt piedošanu var jebkurā laikā. Tikai jāatceras, ka labāk nav ko vilkt garumā, jo dzīvē gadās arī tā, ka pat dažas minūtes vēlāk var būt jau par vēlu un tad zemapziņā ar to būs jāsadzīvo visu mūžu.

ne man kādam jālūdz piedošana, ne jāpiedod. ja vajag - tad to var izdarīt jebkurā gada laikā, nevis pārsaldināti sakāpinātu emociju laikā ap ziemassvētkiem.

Man Ziemassvētki ir mīļi ģimenes svētki, kad radi sanāk kopā, ēd, dzer un priecājas!tas man nav laiks, kad obligāti jāziedo, jāpiedod vai jāuzņemās kaut kas nākamajam gadam!
Velns pār stenderi, to var darīt visu gadu -jebkurā dienā un laikā!
Man jau sāk kaitināt šitās runas par ziedošanām, piedošanām un to, ko uzņemsies nākamajam gadam!

katte - tas jau vēl ir tikai sākums, kā pienāks Jaunā gada pirmā nedēļa, tā te būs Apņemšānos tēmu pārpilnība! :-)

"apņemos ēst veselīgi".. un noraujos uz Maķīti jau 3. dienā :D

''Man Ziemassvētki ir mīļi ģimenes svētki, kad radi sanāk kopā, ēd, dzer un priecājas!tas man nav laiks, kad obligāti jāziedo, jāpiedod vai jāuzņemās kaut kas nākamajam gadam!''

+1 Man ir tieši tāpat :)

Es nekad neesmu neko speciāli apņēmusies nākamajam gadam utm. Neredzu tam jēgu. Man ir iekšējas vēlmes, kuras vēlos paveikt - to var darīt kaut tūlīt vai pat pēc pāris gadiem. Kad jūti nepieciešamību un gatavību, tad jādara nevis speciāli jāapņemas, sevi jālauž un jāmocas, ja nesanāk vai noraujies. Tās manas domas.
Un piekrītu meitenēm, ka dusmas un aizvainojums nav jākrāj ģeometriskā progresijā (gada sākumā viens cilvēks, gada beigās jau 10) un jālaiž ārā uz svētkiem kā akcija, bet kad jūties tam gatava un vēlies to darīt, citādi tas var arī nenākt no sirds un turpināsi klusībā vārīties par to.

a) Man neviens neko tādu nav nodarījis, par ko būtu jāpiedod. :)
b) Es nevienam neko tādu neesmu nodarījusi, par ko būtu jāprsa piedošana. :)
c) Mums Ziemassvētki ir ģimenes svētki pie eglītes, pārpildīta galda un jautrā atmosfērā. Nekāda žēlošanās un skumšana nenotiek. :)

Draugos ir forša sērija, kur viņi visi kko apņēmās jaunajam gadam, bet nevienam īsti nekas nesanāca!! :-D Visiem tā apņemšanās beidzās pēc dažām dienām!

Tā notiek tikai filmās :-D Ja gribēsi kādam atvainoties, ne jau ZSV gaidīsi :-D
Da figņa tas viss :-D

Līdz šim vienmēr skeptiski skatījos uz visām tām apņemšanām, bet šogad zinu, ka man tās būs. Skaisti uzrakstītas.
Man kursos iemācīja, ka zemapziņu uz darbību var ieprogrammēt tad, ja savu mērķi vizualizē. Milzīga vēlmju kolāža man jau ir, bet Vecgada vakarā veltīšu brīdi, lai padomātu un uzrakstītu to, ko es vēlos no 2012. gada. Lai piepildās! :)

nu nē :) pārdomu laiks - visdrīzāk, jo arī šajā brīdī nāk atmiņas un rodas tādi kā kopsavilkumi, kas ir paveikts, kā esmu mainījusies, pilnveidojusies un tā.
piedot? to taču var izdarīt jebkurā laikā, negaidu šos svētkus, lai tajos sludinātu tādas lietas.. vot, ja ir liels naids un nekad neesi spējis saņemties un piedot, tad varbūt jā, šie siltie ģimeniskie svētki varētu palīdzēt, bet, ja runa iet par vienkāršām lietām, kas notiek ikdienā tā pabiežāk, tad nav ko gaidīt.
nevienam nav jālūdz mana piedošana, bet domāju, ka man gan dažeim ir un ne tāpēc, ka es būtu kādam ko nodarījusi.
es šos svētkus pavadu pozitīvi, ar radiem kuplā skaitā pie galda.. dzejolīši, dāvaniņas, smaids un prieks - tikai pozitīvais :)

Vienīgais kam es lūdzu piedošanu ir pašai sev, kad esmu domājusi slikti, esmu bijusi skeptiska, negatīva, neesmu novērtējusi daudzas lietas kuras būtu jānovērtē.
Apņemšanos es uzrakstīšu, jo tādas man ir, vairāk apņemšanos es uzskatu, kā plānu nākamajam gadam kuru vēlos paveikt, bezjēdzīgi ko tādu ir rakstīt tad, ja to nevēlas pietiekoši spēcīgi, bet ja Tu vēlies un to uzraksti, tad var teikt 100% to paveiksi. Visu ko esmu rakstījusi iepriekš esmu piepildījusi. :-)

MAn patīk atskatīties uz aizgājušā gada bilanci :) atskatos, kas paveikts, kā gājis, kas iegūts, kas zaudēts un nākamajam gadam neko īpašu neplānoju, bet nosaku sev izdarīt to, kas vēl nepaveikts, izmēģināt ko jaunu, attīstīt sevi un tikt ar vien tālāk dzīvē, pat ne materiālā ziņā, bet izaugt un attīstīt sevi ar vien vairāk un arī dod vairāk :)

Nē - ja izpelnās manu naidu, tad tas ir mūžīgs.
Tā kā nekādu piedošanas lūgšanu un nekādu piedošanu.
Un es dzīvoju ļoti jauki, naktīs arī guļu labi :)
Vienkārši pāris cilvēkiem - jo tālāk no manis, jo labāk!

Ilgas dusmas, naids sagrauž tikai tevi pašu, tam cilvēkam nav ne silts ne auksts no tā...
Pārvari sevi un piedot, un kapēc to gan nedarīt šajā pārdomu laikā :-)

Es, piemēram, ar vārdu vēlme un apņemšanās saprotu 2 dāžādas lietas. Apņemties man liekas nozīmē, ka 100% man tas nākamgad ir jāizdara un āmen! Bet ja vēlies, tad tas ir tā so so - būtu labi, ja tā notiktu, bet nav tik obligāti un gada laikā.
Tādēļ neko neapņemos, bet, klusībā pie sevis skatoties debesīs un salūtā, ievēlos, ko es labprāt gribētu. Ticiet vai nē, bet viss, ko pie sevis toreiz vēlējos, sagaidot 2010.gadu, piepildījās :) 2011.gadā gan neko neievēlējos, tādēļ iespējams tagad jāpiedomā atkal.