cilvēki bez mājām un naudas

arī man vienreiz piesējās sieviete, kura teica, ka viņu policija izlaidusi Kronvalda parkā, viņa neesot no Rīgas, ne maka, ne telefona. lūdza, naudu ceļam- autobuss no Autoostas iziet pēc pusstundas. iedevu 50 sant., jo palika žēl.
vēlāk draugs man pavaicāja, vai, manuprāt, viņai tiešām vajadzēja naudu ceļam? ja jau viņa nezina ceļu, kā viņa 30min laikā nokļūst līdz autobusam un vēl nopirks biļeti? un ka viņa jau nju noteikti neizskatījās pēc pudeles mīlētājas.
un tad es aizdomājos, ka esmu apvesta ap stūri. stulbi sajutos :-(
reiz vienam vīrietim piedāvāju siltu zupu un pīrādziņu- viņš ilgu laiku ubagoja netālu no vietas, kur rosījos. saņēmu atteikumu, ka zupu nevajag, paņēma tikai pīrādziņu. beigās redzēju kā viņš runā pa krutu mobilo (e)
cilvēkiem netrūkst bezkaunības.
un vispār es arī negribīgi apstājos uz ielas uzrunāta. ceļu varu pateikt, bet negribu atkal būt par žēluma upuri- ja nju neiedošu, pa ķobi vēl varu beigās dabūt :-D

Sen bija laiks aizliegt ubagot. Lielākā daļa ubago tīri pudelei, un ir tā nodzērušies, ka nav spējīgi pastrādāt.
Bija viens gadijums, sēž itkā skumjš večukiņš ar sunīti un tā, tur kur Origo, pie pārejas. Iet garām meitene, un tā vietā, lai ieliktu bundžā santīmus, viņa ielika maisiņu ar gaļas pīrādziņiem.
Ziniet kas bija?
Vīrietis pieleca kājās un sāka bļaut "B*** Tu cūka, ņem un rij pati savu maizi!

Man ir nācies parunāt ar 2 cilvēkiem ,kuri ir ubagotāji, bet gados. Vīrietis jau ļõti daudz gadus ir nodzēries, bet kā izrādās 90 gados ir bijis viens no pierasītākajiem auto mehāniķiem.Profesionālis.
Sirmo ubadzi es pamaniju ,kad viņa pie Operas sāka runāt ar kādu armēņu tautības puisi, viņa valodā! Tad lēnām pārgāja uz angļu valodu. Kā sanācis, kā ne vēlējos uzzināt, kapēc viņa ir šādā stāvoklī un jā..
Viņa pastāstija, ka savā laikā ir strādājusi Zviedrijā un bijusi politiķe. Pārzin 4 svešvalodas(!), dzīvē noticis lūzums un tā nonākusi kur ir.

Lielākoties Ubagi, kuri sastopami Rīgā ir izglītoti cilvēki, kuri sava slinkuma dēļ, neko citu nevēlās.
Tapēc, ka ir kāds ārzemnieks, kurš mēdz iemest paprāvu summu, tad kapēc jāstrādā?

man ir žēl tās vecenītes, kas sēž uz Matīsa, pie Chilli picas. :-( katru reizi ejot garām tāda stulba sajūta, bet es zinu, ka viņas dabūto naudu viņai atņem dēls, un atkal sūta pec naudas, tapēc arī nekad neesmu iedevusi neko...
Pārējos kaut kā īpaši nav žēl, nedodu naudu arī...

Tā kā zinu, ka daudziem itkā trūcīgajiem ubagotājiem tas ir tikai bizness, tad lai cik žēl reizēm arī nebūtu, apbruņojos ar dzelžaini nopietnu sejasizteiksmi un frāzi - "Man visa nauda ir uz kartes!".
Savādāk nevar. Vienu brīdi nekaunīgi bija apstājis vesels bars. (e)

Es tos santīmus labāk iemetu kastītē " Rimi", vai jebkurā citā veikalā, un ziedoju bērniem!

neziedoju naudu, jo nav...bet noteikti, ja butu, tad ar ne (s)
ahhh...vsp domaju sada diskusija ir bezjedziga

Man no sirds žēl ir to tantuku, kas pie unīša parasti dzied. skaisti dzied, bet traki, ka tev vecumā vēl ir jāubago, lai varētu galus savilkt..

Lai arī kas tie būtu par cilvēkiem, man viņus ir žēl!!!!! Protams, ka daudzi no viņiem varētu strādāt, ja vien gribētu, bet tik un tā ir žēl, jo staigā apdiluši, netīri, neēduši vai arī atrod kaut ko atkritumos.
Jā, mēs nezinām, kā viņi par šādiem cilvēkiem ir kļuvuši, citi, iespējams , paši nolaidušies, nestrādājuši, bet mēs nevaram zināt visu, jo varbūt citam gadījusies kāda nelaime vai tuvinieku zaudējums vai kas cits traks. Protams,ka daudz ir atkarīgs no gribasspēka,ja gribētu atrast darbu, tad atrastu, censtos vismaz atrast. Bet nu jāatzīst ir, ka reti kurš gribēs tādu ņemt darbā, ja viņam varbūt pat nav mājas, dokumentu. Tā ur traka situācija, bet ja ir atsaucīgi sociālie darbinieki vai līdzcilvēki tuvumā, kas varbūt centīsies kā līdzēt, runāt ar sociālo dienestu, tad iespējams palīdzētu.

Ir traki, ja esi viens un nezini, kā izdzīvot, bet, protams, ka ir jāstrādā, jo no zila gaisa nauda neradīsies/ Sākumā ,ja saņemtu no valsts palīzību, nostādītu uz kājām,un tad strādātu, atrastu mītni, tas viss būtu jauki, es būtu laimīga,ja valstī būtu šāda iespēja un daudzu cilvēku likteņi uzlabotos, neskatoties uz to, kāpēc viņam ir tāds liktenis, paša vainas pēc vai nē. Jo katrs cilvēks grib ēst un būt siltumā,man vienmēr ir bijis žēl un būs žēl šādu cilvēku, ,bet visiem palīdzēt es tāpat nevaru, vispār jau nevienam, jo pašai savas rūpes. Bet ceru, ka reiz situācija valstī mainīsies un būs iespēja visiem strādāt, bet tagad jau darbu grūti atrast jebkuram.

Ar to, ka nevaru palīdzēt nevienam, biju to domājusi tā palīdzēt, lai situācija atrisinātos. Protams, ka varu iemest santīmus, bet tas palīdzētu konkrētajā di4enā, mirklī,kas arī , protams ir labi, bet domāju par palīdzību tādu,lai tiktu ārā no šīs ''bedres''

Manā pilsētā vispār, salīdzinot, ar lielajām, nav tādu daudz cilvēku, kas prasa naudu, protams,ka bezpajumtnieki gan ir daudz :-( Ir viena tantīte, ka sjau vairāk kā gadu gandrīz katru, ja pat ne katru, dienu diņģē naudu uz ielas. Vienreiz nopirku viņai zāles, bet viņa katru dienu prasa. Un nevar īsti neko saprast, jo vieni saka,ka viņai ir dēls, pensija, citi,ka dēls sūta uz ielas, ta sir traki. Pat avīzē bija ielikts par viņu, bet acīmredzot sociālais dienests neko nezin vai nedara, nez.

Draugs vienreiz ubagam pajautāja, lai nāk līdzi, ka nopirks viņam veikalā ēst visu, ko viņš gribēs. Vienkārši tas ubags tur sēdēja pie mūsu mājas vairākas dienas. Atbilde bija, lai labāk iedodot naudu, ka viņš pats varot aiziet nopirkt............tikai visticamāk gan, ka pudeli.
Vakar pie Origo tunelī spēlēja "dredaini" čomiņi baigi forši, tiem gan gribējās kaut ko iemest, bet nebija skaidras naudas vispār. Nu nezinu, ko viņi par to naudu nopirktu, moz 2litrīgo alus pudeli, bet viņi vismaz tus spēlēja, nevis līda manā čīzburgerā kā tas notiek makdonaldā dažreiz :D