cilvēki bez mājām un naudas

Jo vairāk mēs dodam bezpajumtniekiem un bomžiem naudu, jo vairāk mēs atbalstam viņu dzīves veidu. Ja pietiekoši daudz viņš nopelna ubagojot viņš saprot, ka viņam tāpat ir labi.

Man ir žēl ..ļoti žēl.

Īstā diskusija pirmssvētku laikā :D

Mana attieksme ir ļoti negatīva, jo, manuprāt, vismaz 90% gadījumu tas ir slinkums, kas pie vainas. Reāli žēl man ir tikai tos, kuri ir invalīdi vai veci, jo, redzot, ka sieviete vai vīrietis spēka gados sēž uz ielas... Naudu neesmu devusi nekad. (t)

Visnosodošā attieksme man ir pret tiem, kas sēž kopā ar dzīvniekiem vai arī ar tekstu, ka mājās bērni gaida. Par otrajiem - ja jau ir kāds, kas tikmēr tos bērnus pieskata, tad kāpēc sieviete izvēlas sēdēt uz ielas, nevis strādāt? Konkrēti zinu sievieti, kas katru dienu sēž ar šo bērnu tekstiņu.

Domāju, ka tas ir viņu dzīvesveids, viņiem tā ir vieglāk un ērtāk, nekā strādāt labu darbu.
Ielu muzikantus gan atbalstu pozitīvi, būtu tikai muļķīgi, ja aizliegtu tiem spēlēt, manuprāt bieži paceļ garastāvokli jautra mūzika, tuneļos, Vecrīgā :-)

Neko nedodu, var atrast darbu, kaut vai simtlatniekos, bet ubagojot dabū vairāk. Un tā lēdija tunelī tiešām kaut maximā pa pārdevēju varēja strādāt, nevis viņas gados ubagot. Besī vēl, ka bomži pie Vidzemes tirgus sēž tajā tunelī un smird, garām ejot liekas, ka viss čurās.

Man raudiens nāk kad redzu viņus,protams ne visus,tiem agresīvajiem un piedzērušajiem gribas iespert

man vakar 3 reizes viens onka nāca virsū un prasīja naudu. es nedevu, jo, lai gan viņš izskatījās pēc normāla cilvēka, es nezinu, kur viņš izlietos manu naudu. viņš arī neteica iemeslu. nedodu naudu visiem, kas man prasa. labāk noziedoju un zinu, ka nauda nonākusi kur tai jābūt un lai īstenotu labu mērķi.
piekritīšu, ka došana nauda šādiem cilvēkiem neveicina viņos motivāciju uzlabot savu dzīves kvalitāti, iegūt darbu.

Pagājušo nedēļ sanāca baigā sakritība.
Pagāju garam ubagam, vīrietis 30-40 gadi, neizskatījās ne nodzēries, normālas drēbes, tīrs. Bet tieši skrējām uz trolejbusu, un nez kapēc pie sevis padomāju, vesels vīrietis, lai iet strādā nevis ubago.
Tajā pašā vakarā es raudāju tā dēļ, ka no algas nomaksājot visu, man nekas nepalika. Un pēc tam, aizdomājoties par to, ka nevar tā domāt par šiem cilēkiem. Ticu, ka tā ir briesmīga sajūra tur sēdēt un skatīties, kā visi iet garām. Pec divām dienām atkal braucu uz darbu un gāju garam, šoreiz jau sagatavojusi maku, gadījumam, ja viņš tur būtu...
Un ziniet, pēc tā, kad sapratu, ka ir japalīdz cilvēkiem iespēju robežās, man sāka nākt papildpiedāvājumi pašai, tā teikt iespēja nopelnīt. Un ir tā, ka viss nāk atpkaļ.

+vecām tantiņām vienmēr cenšos iedot naudiņu, ja ir skaidra makā.

kaut kur lasīju, ka Rīgā grib ar likumu aizliegt ubagošanu...

ļoti pareizi

Neliekuļošu un netēlošu žēlsirdīgo māsu- man nav īsti viņu žēl!Paši jau liela daļa to ir izvēlējušies kā dzīvesveidu- vieglās naudas pelnīšanu!Tiem, kas ņem līzi mazus bērnus un suņus, tiešām iespert gribās!neba viņi pa to naudu viņus barot taisās (e) Bļāviens,ir sociālā palīdzība, patversmes, simtlatnieki uttt... :-)

Nekādas sajūtas. Ignorēju. Un viņu man nav žēl. 90% ubagu ir alkoholiķi un sliņķi. Paši vainīgi pie tā, kur nonākuši. Visvairāk man riebjas tie, kas uzbāzīgi ubago stāvvietās un sabiedriskās ēdināšanas vietās. Piektdien braucām uz Rīga Plaza, tiklīdz kā noparkojām mašīnu un sākām ģērbties, pie mašīnas durvīm pienāk puišelis ap 10 gadiem, ar kaut kādu uzrakstu rokās, apstājas un skatās iekšā mašīnā. Un neiet prom. Stāv un viss. Jau apģērbāmies, gaidījām, lai iet prom, bet šis kā pielipis pie mašīnas. Vīrietis jau saka - varētu aizdzīt, bet bail, ka pēc tam mašīnai kaut ko izdarīs. Vēl viens diedelnieks ir parādījies Lido Dzirnavās. Eju tur bieži pusdienās un gandrīz katru reizi viens jauns čalis nāk pie visiem galdiņiem, stāv, skatās virsū un prasa naudu.

tādiem ar kāju pa dirsu

Ļoti bieži iedodu naudiņu 2 cilvēkiem - onkulim, kurš smuki spēlē trompeti Vērmaņdārzā un vecai tantītei pie Saktas Narvesena. Tie tiešām nav nodzērušies un tiem man nav žēl kādus 20 santīmus iedot.
Agrāk arī Vecrīgā viena tantīte ar sunīti bieži sēdēja, tai es mēdzu reizēm nopirkt kādu bulciņu - vienmēr bija ļoti priecīga!

Par bomžiem, kas ubago tuneļos.. Nu ir jau tāda dīvaina sajūta, garām ejot un žēlums, bet tiem gan es nedodu, jo par manu naudu viņi maizīti jau nu toč nepirks..diemžēl!

Man ir zeel tikai vecu cilveeku. Vairumam bezpajumtnieku nav dekaadu personas apliecinosu dokumentu, liidz ar to vini nevar iestaaties darbaa, vai pretendeet uz kaadiem pabalstiem. Turklat veciem cilveekiem darbu atrast ir gandriiz neiespeejami. Pret jauniem cilveekiem gan nekaads zeelums nav. Taadi var atrast kur neoficiaali piehaltuureet, peec tam nokaartot personas apliecinosus dokumentus un iestaaties kkur oficiaali, kautvai pa seetnieku, apkopeeju vai tml. ja labi grib, tad var. Bet vini to negrib dariit, jo bomzosanaas ir vinu dziivesveids, viniem labaak patiik rakties pa miseneem un dzerstiities nekaa straadaat.

pilnīgi piekrītu Jessica viedoklim.

Tomēr ir viena daļa, kam es no sirds jūtu līdzi - tās ir tās vecās sieviņas, kas lietū, sniegā staigā pa ielu un pārdod pašu lasītas puķītes, visādus pušķīšus. Nu pēc skata tie ziedi ir absolūti nekādi, bet es aizdomājos par to, ka viņas dara, ko vien var un viņu uztverē tā ir iespēja dabūt kādu santīmiņu, bet no apkārtejo viedokļa - tādus lakstus neviens nekad mūžā nepirks. un tad sirds sažņaudzas, kad viņas dien dienā iet klāt cilvēkiem ar vnk tāāādu skatienu acīs, kur ir tāda brutāla bezpalīdzība un cerība, un tu apzinies, ka pilnīgi par velti taču tā viņu cenšanās.. ai, jā, man visvairāk ir žēl to labsirdīgi tantiņu, kam pensija ir 50ls un var redzēt, ka cilvēks ir ļoti labs, bet vienkārši viņam nav citu iespēju, kā tikai ubagot..

Es kkad skatiijos raidiijumu par siem cilveekiem. bija dazi vecie, kas teica, ka agraak ir straadaajusi labaa darbaa, tad tikusi atlaisti, un nav bijis neviena, kas paliidz, jo beerni un mazbeerni esot noveersusies, un rezultaataa nonaakusi uz ielas. visi dokumenti ir pazudusi. Turpretii jauns viirieti atbildeeja, ka vinam ir depresija, taapeec vins dzer un nevarot straadaat.

Starp citu, nesen lasīju par vecajām tantiņām. Man arī bija viena tantīte, kuras man vienmēr žēl, jo tāpat jebkuros laika apstākļos tirgoja apšņurkušas puķītes un stāstīja par mazo pensiju. Ne reizi vien viņai kādu latu iedevu. Un tad izlasīju, ka ir liecinieki, kuri redzējuši kā šai "manai" tantītei vakaros piebrauc mašīna klāt un savāc nopelnīto naudu. Kārtējo reizi tikai bizness.
Un vēl ar sūdainu mietu vajadzētu zvetēt tos ceļa naudas diedelētājus. Mani šitā vienreiz parkā uzrunāja pieklājīga paskata vīrietis. Domāju, ka grib ceļu paprasīt, vai kaut ko tamlīdzīgu un apstājos. Un sākās...esmu no Liepājas, telefonu nozaga, draugu nav, maks pazuda, iedodiet un es jums obligāti atdošu utt. Es skaidri un gaiši pateicu, ka šitām pasakām neticu un neko nedošu. Bet viņš tāda paliela auguma un tā agresīvi sāka nākt virsū un uzstāt, ka man jādod naudu. Apkārt citu cilvēku nebija, es nobijos, ka man vēl kaut ko izdarīs, pasviedu viņam kabatā sačamdīto latu un muku prom. Kopš tās reizes vairs nekad neapstājos, ja mani uz ielas kāds uzrunā.

Nedodu.Tie,kas sēž tuneļos man netraucē-lai sēž.Tracina tie,kas plijas virsū.Īpaši autoostā.Pēdējā laikā nav bijis,bet rudenī pēkšņi veselai rindai nebija naudas biļetei.Viena seja iekrita prātā vairāk un pēc 2 nedēļām,kad braucu atkal mājās,tā pati seja ar to pašu tekstu atkal nāca klāt.
No ielu muzikantiem ir gribējies iemest tiem,kas dūdas spēlē,bet nebija maks līdzi(tikai vienu reizi esmu viņus dzirdējusi,bet draudzene teica,ka viņi tur ik pa laikam ir).

Zinu, ka tantukam, kas pārdod zariņus centrā dažādos krustojumos, vnk pēc īres nomaksas nekas nepaliek pāri.. Cik cilvēkiem nav žēl, no tik viņa ir pāēdusi..