Mazliet sabēdājos lasot iepriekšējās sarunas par svinēšanu atsevišķi. Man jau ar nav neko labāk. Puisis strādā.. daudz, daudz un šis laiks viņam ir īpaši aizņemts. Bet nu labi pieņemu ka ziņas nedod tad kad aizņemts, kas pietam notiek ļoti bieži ka es pat vairākas dienas esmu neziņā.. Bet tagad viņš aizbrauca uz divām dienām dzert ar paziņām uz kuģa. Viss jau būtu labi ja nebūtu satikusi viņam radinieku kurš man jautāja kapēc es nebraucu?.. uz ko man ar smaidu uz sejas un bēdu sirdī bija jātbild..kurš ta mani aicina? Galvenais ka pat mans puisis izteica kādu gudru piebildi..nafig viņu vaig tur?(It kā jau tik jokojot tas bija..bet forši nelika justies) Nu labi.. paardziivossu ar to ka aizbrauca un ka no viņa ne vārda nedzirdēšu kamer atpakaļ nebūs.. bet ar to viss nebeidzas..
uz ziemassvētkiem tik pat kā uzreiz tagad viņš brauks uz lauku mājam svētkus svinēt ar ģimeni un mani aicina līdzi, bet viņš pats apzinās ka es tam nepiekritīšu jo es neveelos savu ģimeni atstāt vienatnē. Ko es viņam esmu teikusi katru gadu kopš esam kopā, bet viņš to laikam vienkārši nesaprot, tā sāk likties.
Un jauno gadu gribēju pavadīt ar viņu kopā. Viņš aicina braukt ar mašīnu ārpus valsts.
Tā kaut kur citur pavadīt svētkus. Viss jau būtu super, ja nebūtu plānots ar vel viņa radiniekam braukt līdzi, kurš pietam KATRU reizi šādos pasākumos nodzeras tā, ka es pat esmu sākusi lamāties uz viņu. Un man negribas lai man pēc tam atvainojās par to ka sabojāja svētkus. Es negribu iesākt jauno gadu ar dzērāja vākšanu. Es vienkārši gribētu pavadīt laiku ar puisi, tāpēc es puisim ar pateicu ka es nebraukšu, paskaidrojot visu kā ir. Viņš jau protams mani vel cenšas pierunāt kad laika viņam atrodas, bet vispar es tiešām labāk tad jau viena mājas sēžu(kaut ar maz ticams ka tā būs)nekā braucu svinēt jauno gadu ar viņiem ja zinu kā tas beigsies.
Aaa un jāpiebilst ka ja es ar viņu nebūšu ziemassvētkos un jaunajā gadā tad visdrīzāk man viņš ziņas ar nedos.. tā ka sajūta idejāla par to domājot..
Tā kā varētu teikt ka mans svētku gars ir noskalots kanalizācijā pašlaik.
Atvainojos par gramatiku, pareti vairs iznāk rakstīt latviski. Un šo visu es vienkārši gribēju novelt uz sirds, itkā jau nekas svarīgs tas nav, bet kad šādi notikumi notiek daudz tad jau ir tā kā ir.
42
