Spēcīga nabassaite (draugs-māte)

Ja vien neesi gatava ar so samierinaties visu muzu, tad ieteiktu uzstadit vinam ultimatu,bet tada "viltigaka" cela.
Bet pasai sev ar domu - ka ja nekas nemainisies, tad vnk skirsies. Varbut, kad izskirsies, virietis sapratis savas kludas un mainisies, varbut atrak, ja ne - tad labak atrak skiries, mazak tere savai dzivei atveleto laiku :)

ko varu ieteikt-atstāj viņu...
līdz viņš sapratīs,ka sava dzīve viņam ir jāveido pasam un pats labpratigi parstas vislaik būt lidzas matei un tai izdabat...
un tad kad tas notiks, tad tu redzesi, kā vins spej rupeties par tevi (vai vispar to spej) un kada ir vina attieksme pret tevi (ja vien saiesiet kopa atkal) bez mates uzraudzibas :)

es savam beigaas uzstaadiiju ultimaatu, jo vinja mutere bija man riktiigi nodariijusi paari. vinjsh nedeelju domaaja un tad pateica, ka izveelas mani un gri vasaraa preceet... bet es vinju pametu tajaa pashaa dienaa... situaacija un muteres liishana manaa dziivee bija nepanesama. vinja pat liida visos telefonos, lasiija sms, kad bijaam pie vinjas...

Tas tiešām izklausās psihi.

Iemacies dzivot kopienaa ar vecomati un mammu :) Afrikaa, un vel citas tuksnesvalsis cilveki dzivo paaudzeem vienaa majaa. Nav nekas neiespejams :)
Pret maati un omi neieteiktu karu uzsakt, zaudesi.
Vienigais, ko tu vari darit, ar milestibu pienjemt vinja gimeni un velmes. Taa, kaa vinjs rupejas par maati tagad, iespejams, par tevi nakotnee tapat rupesies, vinjam gimene pirmajaa vietaa.
Vislielako likmi lieku uz to, ka vinjs ir parak jauns un tev apniks gaidit kadu liktenja paversienu (peksnji paliek neatkarigs, pelnoshss utt).
Veelu Tev visu to labako.
Kaa jau teicu - vienigais, ko tu vari darit, ir milet vinja gimeni.

Tas, ko tu saki - jā, liela daļa taisnības... Bet man ir sava ģimene, ko mīlēt. :D (s) Svešos nekad nepieņemšu kā savējos. Katrā ziņā tagad saprotu, ka šīs attiecības ir laika jautājums.

Spēcīgai nabassaitei starp dēlu un māti jāpārtraucas brīdī, kad dēlam ir aptuveni gads, divi. Tas ir brīdis, kad mātei jākļūst par sievieti, savādāk tas viss "iesprūst" ar gadiem un attiecības izkropļojas.

Ja starp vīrieti un sievieti pāra attiecībās valda mīlestība, kaisle un labs sekss, tad sievietei nav grūtības partraukt tās nabassaites attiecības ar dēlu. Diemžēl gadās, ka sievietes un vīrieša attiecības nepiepilda sievietes vēlmes, viņa to visu cenšas transformet dēlā, veltot pārāk lielu mīlestību, cerot, ka viņš piepildīs kkādus sapņus par lielo mīlestību. Gala rezultātā dēls pieaug, bet māte ir burtiski ar viņu saķērusies, saaugusi, tās ir sakropļotas attiecības, kurās dominē sievietes ilūzijas par ideālo vīrieti viņas dēlā un te var daudz un gari spriest.

Es tik pārliecinoši par to spriežu tāpēc, ka esmu pārdzīvojusi vienas attiecības, kurās dēls burtiski iznīkst mātes mīlestībā. Protams, aizrādīt par to ir netaktiski un arī - nesaprastu. Bet no malas tā mīlestība uzdzina man šermuļus un alerģiju.
Ir ļoti īpatnēji, bet man visi puiši, ar kuriem man ir bijušas nopietnas attiecības, ir vienīši - vienīgie dēli ģimenē, kuri tiek apčubināti.

Piebilde - kad sievietes Latvijā čīkst par izlaistiem, bezatbildīgiem vīriešiem, bieži vien nevajag meklēt lielo vainu pašā vīrietī tik daudz, drīzāk pavērojiet mātes - viņas ar savu apčubināšanu ir tos dēlus izlaidušas līdz kriminālam līmenim, kad vīrieti nevar nosaukt par vīrieti, bet lupatu.

Tur nekas nemainīsies.Tā taču ir viņa ģimene!

Tev vispār tur jaukties nevajadzētu!Un pieņemt kā ir !

Viņa ģimene - bet kurā brīdī viņš būs spējīgs/viņam būs ļauts un viņš domās par savu dzīvi, savu ģimeni veidos? Manuprāt, kad bērni izaug, viņiem jādomā par savu dzīvi, nevis to, kā līdz vecumdienām dzīvot savas mātes/vecāsmātes/tēva ligzdiņā.

Un jā, šajā gadījumā viņa māte izdara lielu spiedienu uz viņu, par cik viņš vienīgais vīrietis mājās - tiek uzstādīti noteikumi, ka viņam jāpaliek šajā mājā dzīvot vai vismaz par to maksāt, māte spiež uz emocijām, cik viņa vientuļa un viena jūtas, līdz ar to ierobežo jebkādu izvēles un rīcības brīvību attiecībā uz viņa individuālajiem vai mūsu plāniem. Draud ar pašnāvību, līdz ar to dēlam ir nepārtrauktā sajūta, ka nedrīkst atstāt mammu vienu mājās, ka viss ir jādara ar viņu kopā utt. Pat uz teātri viņš neiet ar mani, bet ar savu mammu. Bet pats smieklīgākais ir tas, ka viņa mammucis nav nekāds pašnāvnieciskais tips un nedarīs lietas, par kurām runā, pilnīgi normāla sieviete, kurai laikam vienkārši trūkst vīrieša uzmanības, par cik vīrs ir svešumā.

Kā jums liekas - ir vērts mēģināt par kkādām šādām lietām parunāt ar viņa muterīti? Tā, aci pret aci, paskaidrojot, kas un kā ietekmē manas attiecības ar viņas dēlu, respektīvi, ka viņai vajadzētu padomāt par dažām lietām?

Domā, ka klausīs? Drīzāk dzirdēsi par sevi "patiesību". Cilvēkam ir problēma, pats netiek galā, vajag konsultēties ar kādu zinošāku prātu. Varbūt svešā viedoklī no malas ieklausīsies.
Grūti spriest, ja cilvēku nezini. Varbūt dzīvo kaut kādā ilūziju pasaulē.

Nevarētu būt tā, ka viss šitais ir tik saasināts un jūtīgs tāpēc, ka māte cerēja uz meitu, ne dēlu?

Nē, izskatās, ka viņa savu dēlu ļoti mīl :D

Laikam gan, jo pirmajam dēlam laikam veltīja nepietiekami daudz laika un uzmanības, ko tad cenšas atgūt uz jaunāko. Bet nu 23 gados tik un tā man liekas, ka tas ir biš pa daudz. No maniem apkārtējiem pazīstamajiem cilvēkiem nevienam nav tādas nabassaites un vecāki nejaucas attiecībās un nespiež uz "daram visu kopā" prinicipu un neuzspiež līdz kaulam sasaitīties ar viņu ģimeni. Tapēc man vēl jo vairāk to ir grūti saprast/pieņemt.

Es domāju, ka nav jēga runāt ar to sievieti. Viņa neklausīsies un pasniegts Tavus vārdus tā, kā viņai būs izdevīgi.
Viņa daļēji ir ļoti gudra sieviete un prot manipulēt ar savu dēlu.
Un droši vien, ka viņa apzinās, ka tas nav pareizi vai labi darīts, bet viņai tā ir izdevīgi. Tas nekas, ka tādā veidā viņa bojā dzīvi savam dēlam - viņas vēlmes stāv augstāk nekā pārējie.
Diez vai Tu tur vari kaut ko mainīt, ja reiz viņiem ir labas un tuvas attiecības. Puisim taču tas liekas pieņemami.
Ja liksi izvēlēties, puisis izvēlēsies māti.
Tev ir 2 iespējas - vai nu to pieņemt - tikai nejautā, kā, es atbildi nezinu, vai arī attiecības izbeigt, pat ja tas sāpina.
Bet Tu nevari cerēt, ka mainīsies puisis vai viņa māte.
Būs nākamā meitene, viņa darīs to pašu. Atšķirīgas būs tikai metodes, kas lielā mērā atkarigas no tā, kāda ir pati meitene.

Jā, tev tiešām taisnība. :-/