Kāpēc krokodils pie telefona?

kad biju maza, tad bieži zvanīju uz to numuru, kur saka pareizu laiku.. un brālis bija pie otra telefonā otrajā stāvā.
kad kārtējo reizi paņēmu klausuli, lai piezvanītu uz 'pareizo laiku', viņš klausulē pateica- hallo, ugunsdzēsēji. :-D
un man likās, ka esmu piezvanījusi ugunsdzēsējiem un raudādama aizskrēju projām :-D spilgtas atmiņas

Sveiki.
Agrāk, kad biju maza, gāju pamatskolā, abas ar draudzeni gaidijām to brīdi, kad tiksim mājās no skolas un varēsim paspēlēt telefonos :D Tātad- kamēr neviens nebija mājās, no parastā telefona uz "dullo" spiedām ciparus, un runājām :D Reiz bija gadījums, kad pacēla onkulītis un mēs teicām, ka viņa pasūtītais džips drīz būs klāt, lai paliek mājās un gaida. Protams, šoks no viņa puses :D
Tad vēl kādai kundzītei teicām, ka pēc divām stundām būsim klāt, lai nopirktu sivēnus :D Viņa teica- kādi sivēni? kas? kas te notiek? Kliedza fonā vīram "ko tu te esi darījis. kādi mums sivēni?" :D
Aij, tie bija tiešām forši laiki :D

Paldies, Late, ka atauci atmiņā (l)

Mēs arī bērnībā zvanījāmies, tādiem principā zināmiem cilvēkiem uz vietējām iestādēm - vecāku draugiem, paziņām. Tā muļķojāmies, bet tiešām neienāca prātā, ka tie pieaugušie taču mūs pazīst un zin, kas mēs esam.

Ja man kādam draugam/paziņai sanāk zvanīt no jauna numura un viņš nezina,kas tas par numuru, tad man bieži sanāk sastāstīt,ka zvana no Rimi, Maximas un ka laimējuši riteni.

Atceros, man mobilais nesen bija iegādāts, zvanīju gāzes dienestam: "Labdien. Propāns mājās?" un pretī vīrietis, kuram arī laikam darbā garlaicīgi bija tad nu atjokoja pretī: "Nē,šobrīd izgājis." :-)

Late, varbūt vīrietis nopietni atbildēja, jo tiešām kādam uzvārds Propāns bija. :-D :-D :-D Bet vienalga smieklīgi.

O jā.. Zvanījāmies. Un kā vēl! :D Gan pazīstamiem, gan nepazīstamiem (parasti jau mēģināja klasesbiedri viens otru apmuļķot).

Ou jā .
Kad biju maza ,klasesbiedri mani izjokoja,ne pa jokam . :-D

Nu visi jau zinām filmu, APLIS .
:-P :-P :-P

Mēs parasti zvanījām svešajiem. Telefongrāmatā pēc uzvārdiem kaut kā :D Piemēram piezvanījām ar uzvārdu Roze un prasījām: Labdien, kā puķu dāržā klājas??

vienreiz atceros, kad piezvanījām un pacēla tante, mēs teicām, ka viņa vinnējusi hokeja izlases kreklu, un viņa teica: Riešām?? mans dēls tieši piedalījās un gribēja vinnēt!!!
mmmm tad gan mēs nedaudz saskumām :)

tb. tiešām

Ķirsīti, pastāsti, lūdzu, sīkāk. :p

Jā, mēs ar draudzenēm bērnībā katru dienu pēc stundām gājām pie vienas no mums un zvanījāmies svešiem cilvēkiem. Telefona grāmatā parasti atradām smieklīgus uzvārdus un tad tiem cilvēkiem zvanījām un ākstījāmies. Vairākas reizes zvanījām Siļķei un teicām, ka mūsu kaķītis grib uzēst, esam zvanījušas Dibenam, Desainim. Uzņēmumu kontaktu sadaļā arī parasti atradām kaut ko interesantu. Esmu zvanījusi uz galošu rūpnīcu un prasījusi 100 labās kājas galošas, uz jautājumu, kāpēc tikai labās, atbildot, ka kreisās kājas galošas iegādājāmies jau pagājušajā nedēļā, esam zvanījušas uz maizes ceptuvi un prasījušas bulciņas dzimumlocekļu formā, esam zvanījušas un striptīzklubu un prasījušas vecus krievus. Visādi ir bijis :D

Gaiļiem neesat zvanījušas? D

Mēs ar draugiem vēl nesenīt, manā 18. dzimšanas dienā zvanījāmies no parastā tel visādiem izdomātiem un arī neizdomātiem numuriem no kataloga. Un ik reiz kad zvanījām pirmais jautājums bija, vai jūs pārdodied burkas, un kādas trīs reizes sanāca uztrāpīties uz īstiem burku pārdevējiem. :D

Uj, kauns paliek, atceroties.

Kaut kādā 5. klasē vai 6. klasesbiedrs zvanīja uz 1188 un teica '' Esmu invalīds, nevaru paiet, bet man virtuvē pankūkas deg, ko man darit?''. Un operatore atbildēja '' Lūdzu uzgaidiet'' Visa klase smējās kā traka, bet es nesapratu joku ;D

Pārsvarā jau tas bija skolas laikos un zvanījāmies tieši uz 1188, uzdodot muļķīgus jautājumus un ņirdzot par nopietnajām atbildēm.

Ir ir zvanīts, šķiet, to ir darījis katrs sevi cienošs bērns. :) Mēs zvanījām gan nejauši izvēlētiem Nr., gan sludinājumu icējiem. Regulāri prasījām, lai mums visu iespējamo sūta pa pastu kastēs, tas nekas, ka pārdeva traktoru :-D

Esmu zvanījusi uz nejauši saspiestiem nr, protams, tad jautājām kko stulbu īsti neatceros, bet laikam kko par pienu, zvanījām no mobilā, beigās mums visu laiku kāds atzvanīja atpakaļ un mums bija bail celt klausuli :-D
Vienreiz man piezvanīja kkada x persona un jautāja vai esmu Jautrīte, es tā sāku smieties, beigās pateicu nē un noliku, tad īsti nesapratu vai meklēja kādu sievieti vārdā Jautrīte, vai es esmu jautra :-D

Atceros, ka sēdējām kaut kādā šķūnītī, un zvanījāmies visādiem uzziņu dienestiem.. Viens čalis zvanīja uz ugunsdzēsējiem un ātri uzbļāva: "Es tūlīt uzsprāgšu, palīgā!" Pēc mirkļa zvanīja vēlreiz un tante uzreiz prasīja: "Nu, un tagad uzsprāgi?" Toriez rēcām vēderus turēdami, dumji, kā zābaki bijām:D Ir zvanīts uz 1188, neatceros, par ko īsti jautāja, bet čalis tik ilgi ar to meiteni runāja, ka beigās laikam vēl satikties gāja :-D

:-D :-D tieši tā, katrs bērns manuprāt ir šādi jokojies.

Atceros kā mēs ar draudzenēm zvanijāmies visādiem nummuriem, pārsvarā izdomātiem un tad ākstijāmies. Baigi pielikušas klausulei lupatu priekšā, lai neatpazīst, kas zvana :D

Atceros gados 12, kad draudzene palika pie manis pa nakti, kamēr mammas tusējās, gulēt jau protams negājām.. Un tad tika zvanīts uz slaveno seksa tālruni 9091001 tēlojām nogribējušos vīriešus, ar to pašu lupatu pie klausules un nedaudz aizsmakušu balsi :-D Prasijām vai var atsūtīt biksītes pa pastu, un atceros jautāja kādas krāsas un smaržas :-D
Kad atnāca telefona rēķins, tad tēloju, ka neko nezinu :-D :-D :-D

Liekas,ka 1188 numuri tikai pelna uz bērnu rēķina. :D :D

kad man bija kādi 9-10 gadi mani draudzene izjokoja 1.aprīlī piezvanot un pasakot,ka viņas simsu spēle ir sabojājusies...es noticēju un man tā likās katastrofa!!! :-D :-D