Pēc cik ilga laika?

nav jāskaita mēneshos vai gados,manupraat noteikti jaapadziivo kopaa,jaapaardziivo dazhaadas dziives situaacijas,un ja tu juuti,ka juus ar sho cilveeku esat viens vesels,spējat pārvarēt visu kopā,pienjemat viens otru tādu,kādu kāds ir,tad ir ok,var regjistreet droshi savu miilestiibu oficiaali :) (l)

5 gadi.

Man pietiktu ar gadu vai pusotru, jo uzskatu, ka vispirms jāredz cilvēka visas sejas un puses, lai varētu saprast vai tādu precētu vai nē, jo tikai pēc gada kopā dzīvošanas cilvēks sāk atklāties daudz vairāk kā sākumā un beidzot sāk radīt savu īsto dabu. :-)

Man pietiktu ar gadu vai pusotru, jo uzskatu, ka vispirms jāredz cilvēka visas sejas un puses, lai varētu saprast vai tādu precētu vai nē, jo tikai pēc gada kopā dzīvošanas cilvēks sāk atklāties daudz vairāk kā sākumā un beidzot sāk radīt savu īsto dabu. :-)

to taču tā nevar noteikt - ar katru cilvēku un katras attiecības ir savādākas. Ar bijušo biju kopā 4 gadus, neapprecējāmies.
Ar vīru tā riktīgi un pa īstam bez visām iešanām prom vienam no otra bijām kopā pusgadu, kad viņš mani bildināja. Ar visām šķiršanām un "Hameleonu rotaļām" pusotrs gads.

Nu vismaz 2gadus jāpadzīvo kopā. Ja vēl ieskaita to, ka nav dzīvojuši kopā, nu laikam aptuveni 3gadi.
Es pati jau sen esmu tam pāri :-D

Bet tiešām tikai pēc 3gadu kopdzīves un 1gada atšķirtības [kad viņš dzīvoja citā valstī], es iepazinu pilnībā viņu, sevi un mūs kopā.
Tam ir vajadzīgs iedot neierobežotu laiku :-)

Bet, protams, ir citi kas pēc dažu dienu pazīšanās iepazīstas un laimīgi apprecas :-) Ļoti skaisti, bet ne priekš manis.

lilii ar puss gadu vai gadu ?
ARPRAC ,man ar draugu 3 gadi kopa, bet neesmu gatava kaazam :-D
Un vel joprojam liekas ka nepaziiistu vinju :-D

Vispār es rakstīju, ka 1 gadu vai 1,5 gadu jāpadzīvo kopā un tikai tad var precēties - jo tad vismaz ir iepazītas cilvēka visas puses. ;-)
Un ar savējo kopā esmu 4 gadus, 3 dzīvojam kopā un precēties nedomāju - toties jautājumā tika pieminēts, ka neiet runa par to, ka ir vai nav gatavs. ;-)

Tagad dzīvoju kopā ar savējo jau piecus gadus. Un viss kļūst tikai sliktāk.
Tāpēc pieļauju, ka mierīgi varētu apprecēties pēc gada. Tas pat varbūt ir labāk.
Vismaz vēl ir prieks un sapņi, nevis pēc pieciem gadiem, kad viens otram jau sāk kāpt uz nerviem, un riebjas pat tas, ka otrs elpo. :D

riebjas kad elpo ,nu gan pateici :-D

Teorētiski cikls, pēc kura attiecībām vajadzētu kādu progresa pasākumu, ir 4 gadi.
Es tam arī piekrītu un tā jūtos.

manupraat,laikam no noziimes,taa savaa zinjaa ir laimes speele...un arii smags darbs ar attieicibaam, jo es zinu paarus,kas 12 gadus ir kopaa, augstaakaas izgliitiibas abiem ir,tad aprecas un saak gjimeni,bet peec 2 gadiem izshkjiras, bet zinu paarus,kaa arii mani vecaaki,kas satikaas 9 meen, tad appreceejaas,un veel peec 8 meen es piedzimu,un kopaa jau ir 24 gadus.

es puisi paziistu 2 gadus,vienu gadu dziivojam kopaa, un mees vasaraa preceesimies. :)

mans teetis vienmeer teica,ka daudzi grib preceeties tad,kad ir noteikts laiks kopaa nodziivots, sakraata pietiekami daudz nauda,ir zinaams sociaalais liimenis, bet tas nav pareizi-kaazas nevajag saistiit tik dikti ar materiaalaam lietaam,preceeties vajadzeetu tad,kad to izdariit var visskaistaak,kad juutas ir visaugstaakajaa punktaa un tad...kad ljoti gribas preceeties!
un es piekriitu...

mees nekad nezinam,kas notiks peec nedeeljas,meenesha vai 5 gadiem.

Spiidz,
kā tas jāsaprot, kad tev pēc ilgās kopdzīves iet tikai sliktāk, bet pēc gada būtu gatava precēties? :-)

Tille kad tad jaadzemdee? :-D

Ne ātrāk kā pēc 4iem gadiem. Ja tanī laikā būtu tikai sliktākas attiecības nekā sākumā, tad nemaz neprecētos.

"mans teetis vienmeer teica,ka daudzi grib preceeties tad,kad ir noteikts laiks kopaa nodziivots, sakraata pietiekami daudz nauda,ir zinaams sociaalais liimenis, bet tas nav pareizi-kaazas nevajag saistiit tik dikti ar materiaalaam lietaam,preceeties vajadzeetu tad,kad to izdariit var visskaistaak,kad juutas ir visaugstaakajaa punktaa un tad...kad ljoti gribas preceeties!"

PIlnīgi piekrītu!
BET mans uzskats vēl klāt šim ir tas, ka nu nevajadzētu precēties, ja pat, piem., pašiem savs dzīvoklis nav.

ari dzemdiibas ir atkariigas no paara veelmas,nevis kaut kaadiem priekshrakstiem.

taa tak ir konkreeto divu cilveeku dziive.

bet es arii nepreceetos,ja mums nebuutu dziivoklis vai darbs utt..

dzemdeeshu es,piemeeram,maijaa... un es nemaz par to nekaunos. esam ljoti laimiigi :)

es gribētu k-vai tgd :D
kad ar savu vīrišķi par to runājām,viņš teica,ka mēs to darīsim pēc gadiem 5ciem,ja nepārdomās.proti,viņš daļēji uzskata,ka mēs jau tpt dzīvojam kā vīrs un sieva un laulības ir tikai formulitāte.

Vairs slimniicas nav kaa agraak ,kad katru bebuku sagaidiija un apsveica jauno maaaminju .Un maasinam ziedu un konfekskastes utt...
Taggad tas viss notiek taa vienkaarshi !,Piedzima okay, apsveicam ,un viss.Tā pieklājības pēc :-/