kā dzivojat Jūs??

Man ir 21, bet draugam 29 gadi. Mes gadu dzivojam kopa,un zinam,ka gribam but kopa- vinjam ir laba izglitiba,labs darbs,viss ir ok,ir jau izskrejies pa pasauli...es esmu vel jauna,un man nav pabeigta univ., be nu taa kaa mees dziivojam kopaa,un esam tuvi,tad n ir sanaacis taa,ka mums ir pieteicies beerninjhs. Itkaa zinaajaam,ka gribam beebi,jo draugam jau ok vecums un es gribeej buut jauna mamma,bet,kad tas notika,protams,shoks n stress bija abiem....redzees,kaa buus...gan jau viss buus ok,..es arii ticu un paljaujos,ka visss,kas notiek,notiek uz labu. Un ,ja beebis ir pieteicies,tad aciimredzot bija iistais laiks

Redzēju video.
Nekas forš man nelikās :-/

minnika-man loti patika ta filmina un runa ari! :-) Paldies!
Par temu-man liekas,ka musu dienas cilvekiem ir bailes uznemties vel vienu atbildibu-berninu!Darbs biezi nestabils -loti daudziem,stress loti iespaido! (t)
Bernina audzinasana ir darbs,liela atdeve! |-)

ko tu pati dari, lai būtu "piemērots laiks"? Strādā, studijas esi pabeigusi utt? Varbūt tavam vīrietim tas ir ļoti svarīgi, un ja tu pati centīsies, lai viss jums ir vismaz no materiālās puses,karjeras utt. tad varbūt viņš arī gūs pārliecību, ka ir piemērots laiks?

āā un par sevi. Es studēju un šobrīd nestrādāju. Un tāpēc es plānoju- plānoju iegūt izglītību, pelnīt un tad arī viss notiks!

Nu, mums ir attiecības gadu, tādēļ no vienas puses varbūt ir par agru vēl domāt par bērniem un 100% kopīgu nākotni, bet no otras puses esam sākuši par to domāt, gan par bērniem, gan plāniem, gan arī būvējam tam visam pamatus...
Taču nekad neesmu uzskatījusi, ka bērns jārada balstoties uz finansiālo situāciju ("šajos laikos")... Vecāki mūs 3 bērnus izaudzināja pavisam trakajos gados, kad bija vēl PSRS, kad tas sagruva un kad sākās brīvvalsts, tajā laikā bija vēl smagāk, bet tagad... Manuprāt lielākajai daļai šķērslis tam visam ir tikai galvā... Protams es nerunāju par tiem cilvēkiem, kas tiešām dzīvo skaitot santīmus, bet lielākā daļa man apkārt esošo jauno cilvēku, kuriem ir labi apmaksāti darbi, atsakās no bērna, jo redziet, valstī esot kaut kādi tur griesti māmiņu algām...
Tieši tā ir, ka cilvēkiem trūkst varbūt motivācijas un vienmēr atrodas kāda problēma (tā bieži vien pat liekas, ka tiek speciāli meklēta), lai visu atliktu... uz vēlāku!

Es kaut tagad gribeetu mazo (l) ,tachu ar praatu saprotu,ka ir lietas un darbi,kas ir jaapaveic pirms tam.

Mēs esam kopā vairāk nekā 3 gadus. Man 21, vīrietim 28. Un bērns pašlaik ir manu vēlmju saraksta pašā apakšgalā. Ne jau naudas dēļ, bet ir tik daudz lietas, kuras vēl vēlos izdarīt - mācīties, ceļot, jā, arī karjera, kas man ir svarīga pašapliecināšanās dēļ. Uzskatu, ka bērns šāda vecumā maniem mērķiem tikai traucētu, jo gadu, pusotru būtu izsviesta no aprites.
Protams, ka kādreiz bērns (vai 2 bērni) būs, bet noteikti pēc kādiem 5 gadiem.

Ja es būtu kopā ar vīrieti, kuru mīlētu, tad noteikti vēlētos bērnu, jo prast nopelnīt tam, lai sniegtu viņam dzīvē maksimāli daudz, es pratīšu! Man pašai nevajag daudz, no darba piedāvājumiem reizēm atsakos, citiem darbus pildu tikai prieka pēc, algu tērēju dāvanās, tāpēc bērns būtu laba motivācija, lai sāktu pelnīt tik, cik man tiek piedāvāts.

negribu bernu, pat ja varetu atlauties.

negribu bernu, pat ja varetu atlauties.

Crisy jautajums par gadiem bija pamatots. Jā, ja ir līdz 25, var vēl padomāt,vai vajag tagad vai nē, bet ja ir 30 un liekas,ka nav piemērots laiks, jādzemdē.Man kolēģes daudzas ir ar bērniem un vecākiem, nu a ko padarīsi!? Vaitad tāpēc palikt bez bērniem,jo kādai no cosmo tas šķiet nepareizi??? Par daudz mēs no apkārtējiem ietekmējamies,ko nu citi teiks.Skaidrs,ka badā bērns nenomirs!