kā dzivojat Jūs??

Man ir 22 gadi un par bērnu vismazāk domāju, domāju par izglītību, par darbu un šeit nav faktors nav naudas tāpēc bērnu nē, bet tāpēc, ka vienkārši nevēlos un viss. Varbūt tavam draugam ir tāpat, un ja nespēj ar to samierināties meklē citu vīrieti kurš Tevi apaugļos.
Domāju, ka viņa attaisnojumi kāpēc bērnu nē, ir gluži vienkārši nevēlos un viss, nevis tāpēc, ka gaida labākus laikus, ja gribētu labākus laikus tad uz to ietu, manam draugam kad piedzima bērns viņš darīja visu lai ģimene dzīvotu pārticībā, izveidoja un attīstīja biznesu jau 22 gados, 27 gados viņam piederēja jahta un sāka celt māju, un tas viss tāpēc ka vēlējās labāku dzīvi sev!!! Viņš uzskata, ja vīrietim līdz 30 gadu vecumam nav nekā tad diez vai pēc 30 gadu vecumam viņam kaut kas būs!

vinš nesaka ka vispār nevēlas, vinš vēlas vel kaut ko dzīvē padarīt, lai mēs varam miergi domāt par bērnu un to atlauties!

man patīk ka visas saka, ja bernu nedod mekle citu, bet es milu savu draugu un man nevaag nevienu citu!

kuras tad ir tās visas,kas saka,ka japamet?

forums esmu lasījusi vairāku meiteņu sarakstes un ir kas tos vardu izsaka!

Ja pamest negribi-tad samierinies,ka viņam ir tādas domas.Ko citu?Ir tikai šie divi varianti.Ja neapmierina viņa viedoklis: vai nu meklē citu puisi,vai samierinies.Nē,tu jau vari pa varītēm izdarīt spiedienu uz puisi,vai izdarīt vēl kādas ziepeņu cienīgas lietas,bet tas būtu stulbi.
Par manu dzīvi: mēs ar vīrieti esam vienojušies,ka šobrīd bērnu negribam,jo citas lietas šobrīd ir mūsu prioritātes.Es esmu laimīga,viņš arī.

Ar manu draugu ir tā, ka viņš ģimeni vēlas veidot ap 25, jo uzskata, ka tad būs prātā pieaudzis un arī ar materiālajā jomā puslīdz viss būs nostabilizējies. Manuprāt, vīrietim ir svarīgi, lai viņš pilnvērtīgi varētu nodrošināt ģimeni. Lai nav tā, ka dzemdē bērnu un vēl dzīvo vecākiem uz kakla. Mans uzskats ir, ka materiālais nodrošinājums nav tas svarīgākais, respektīvi, nav vajadzīgi miljoni kaut vai tūkstoši, lai varētu veidot ģimeni. Galvenais, lai ir savs mājoklis (īrēts vai privāts, nav nozīmes) un ģimene pabarota.
Man ir 21 un lai arī esmu diezgan ģimeniska persona un gribētu sev agri bērnus, tomēr, šobrīd laikam vēl nebūtu tam gatava. Tomēr vēl dzīvoju pie vecākiem un studēju. Protams, ja bērniņš pieteiktos, tad būtu priecīga un domātu kā fiksi veidot savu ģimenes ligzdiņu, lai nav vecāki jāapgrūtina.

mēs arī esam par to runājuši un itkā jau esmu nomierinājusies, jo zinu ka mums bus un esmu laimiga ar vinu-vins ir pats labakais.
vnk briziem tas viss uzjumdi un mazliet sap

Cik Tev gadu?

Man ir 21, draugam 24 dzīvojam īrētā dzīvoklī, bet rudenī domājam ņemt dzīvoklī kredītā un pārvākties uz Jelgavu, jo draugam tur darbs un man skola ar jau pēc gada būs cauri
Es arī gribētu bēbi, bet gribu pabeigt arī skolu un tad jau varbūt, ja līdzekļi mums ļaus uzņemties ko tādu

Es pilnībā atbalstu tavu draugu. Jo tagad ir tik mainīgi laiki gan finansiālā, gan visādā citādās jomās, ka es personīgi arī bērniņu plānoju daudz vēlāk.
Tagad primārais nodrošināt savu dzīvi, divatā kārtīgi izbaudīt viens otru un pēc tam būtu laiks mazajam.

krisii tgd pec gadiem spriedīs?
skatās pec cilvēka, pec vina stabilitātes un brieduma!
ne tape ka man 15 vai 35!

Es neko negribu spriest, es vienkarši gribu salidzināt

kas ta te būtu jāsalīdzina?

es savos 23 gados nejūtos gatava bērnam, ir mirkļi kad gribās, bet tad vienkārši nāk apskaidrība, ka gribas vēl kārtīgi trakot, bezrūpību, tāpat skola jāpabeidz, gribas arī stabilitāti un normālus-regulārus ienākumus.

p.s kas lēni nāk, tas labi nāk

ari brieža kundze-man ir tā ka vēlos bet brīžiem saprotu, ka varu nogaidīt!

Man 23, draugam 24, viņš vēlas beibiku

Līdzekļi atļauj, bet nu es pateicu, ka visu vēlos loģiskā secībā - vispirms kāzas, tad viņam būs beibiks

Bet nu, ja pavisam nopietni, tad es vēl nevēlos uzņemties tādu atbildību, man pietiek ar krustdēlu, ko lutināt.

Plus vēl tas, ka mans darbs ikdienā ir ar bērniem. Šodien braucu pilsētas autobusā, viens mazs bērns nenormāli spītējās un tad es tā sēdēju un domāju, ka bērnus brīvdienās nevēlos redzēt

visums12 nu tad nelieto pretapaugļošanās tabletes vai izdur prezim caurumu,nesakot neko viņam!Pāris reizes
un būsi apaugļota


Šitāda domāšana un grib bērnu vēl
Droši vien tāpēc jau puisis negrib

bisinj pa teemu
http://www.apollo.lv/portal/sieviete/articles/257344

vnk apbrinoju ka var rasties beerninsh)

bet nu man pashai 27 un par berniem vnk negribu domaat... vnk nespeeju iedomaaties sevi ka maati.. gaidu,kad man tas pates instinkts uzradiisies,bet neticu,ka uzradiisies

Pagaidām galvenais dzīves mērķis- pabeigt augstskolu un sāk strādāt. Atrast sev dzīvokli un izvākties no vecāku mājām. Kā saka, sākt tīt savu ligzdiņu. Man ir tikai 19 [drīz būs 20] un mēs ar draugu par bērniem nemaz nedomājam šajā vecumā, lai gan esam kopa jau teju 3 gadus, mūsu mērķis nav tikt pie bērniem uz doto brīdi. Un, ja arī tagad tas gadītos, teikšu kā ir, diez vai mēs nosliektos uz to,ka bērniņu vēlētos. Galu galā, mēs esam jauni, vēl neesam pabeiguši augstskolu un esam atkarīgi no vecākiem, kāda vēl sava ģimene var veidoties šādā vecumā [mums personīgi]. Mēs esam kopā, izbaudām to,kas mums ir, to , ka esam viens otra un neko neplānojam. Izklaidējamies. Vienu vāru sakot- SVINAM DZĪVI.

Būtu ļoti priecīga, ja mums būtu savs kaķītis vai sunīts, mums pat laika tam neatliek

Nu, bet dzīvo un dari,varbūt bērniņš tiešām šobrīd var pagaidīt.


Tavā situācijā ja es būtu, es nedomātu par bērniņu, ja mans draugs nebūtu gatavs. Jūs attiecībās esiet divi, nevis tikai Tu un viņš, un katram savas vēlmes, ir jārēķinās ar otru, ja nav gatavs, varbūt tiešām vajag pagaidīt