Vai esmu vieniga,kas doma,ka..!

Kaut kad drusku palasīju tādu sci-fi info par visādiem ASV "projektiem". Tur bija kaut kas līdzīgs, ka tiek raidīti kaut kādi magnētiski vai vēl kaut kādi viļņi, debesīs rodas neparastu formu mākoņi, un tas viss it kā, lai kontrolētu cilvēku domāšanu utt. utjp.

Man bija vienreiz tā, ka biju viena mājās, un dzirdu, ka istabā kaut kas nokrīt. Paskatos aiz muguras- šķēres nokritušas. Tieši istabas vidū! Nebija jau no kā nokrist.. :-D Vot tas bija dīvaini!

Tev tā vienīgajai noteikti neliekas, tikai šo pasaules mainīšanos redzu mazliet savādāk.

es vispār ticu tādām lietām.
bet tāds redzams gadījums bija, kad sākumskolā saucām tos visus rūķīšus un zīlējām ar adatām. un vienā brīdī to adatu it kā tāds neredzams pirksts pavilka. visas bļaudamas izskrējām no telpas :D

Vakar domaju vel par saviem slimniekiem-ir dienas,ka visas tantinas un onkulisi ir tadi mierigi...tad peksni ne no ka ,ne no sa-visi tadi loti "uzvilkti"! :-O
Man ir viena slimniece,kura vairs nevar parunat-pilnigi degradejusies!Zel... ,kaut kas vina ir tads loti mils-vina kadreiz pienak man klat un ta specigi apkeras ,pieglauz galvu ...liekas jut kaut ko vairak ,ka parejie...Slimnieki ir loti jutigi lietus laika,vetras laika-pasi tacu ara neiet,nejut to ...!

Gribeju vel teikt par to "makoni"-no rita braucu uz darbu loti agri ,un tas vel tur sedeja...konturas tiesi tas pasas,bet debesis bija gaisakas un nevareja vairs tik izteikti redzet!Tada divaina sajuta tomer...! :-P

Gardumina-saki ,ka juti tu? :-)

Atcerējos, to "projektu" sauca HAARP. Youtube var paskatīties info video :)
Šajā sakarā viens Rīgas zinātnieks arī ir pilnīgā pārliecībā, ka rīdzinieki tiek kontrolēti http://eniostudija.lv/?id=157&article=283

Patiesībā, cik ir gadījies dzirdēt ezotēriķu viedokli, tad pasaule tieši šobrīd mainās. Kaut kas īpašs notiekot, vērtības un karmiskais sods arī mainoties. Tā mistiski, tāpēc neesmu par to taisnību pārliecināta, kamēr tiešām neredzēšu pasauli ejam uz labu, bet ezotēriķi par to runā.

Mājās mamma dzīvo viena pati un vēl kaķis. Un ik pa laikam pa dienu lietas vienkārši maina savu atrašanās vietu un vispār notiek dažādas dīvainas lietas. Piemēram, netīra zaptes burciņa, kurā no rīta ieliets ūdens, vakarā, mammai no darba atnākot, bija tīra - ūdens iekšā joprojām bija un pie tam tīrs, stāvēja tajā pašā vietā, un no zaptes pārpalikumiem ne ziņas, ne miņas. Vēl riņķis stāv istabā, aizlikts aiz dīvāna. Atnāk no darba, riņķis stāv jau otrā dīvāna galā tāpat nolikts. Kaķis taču tā neizdarīs - taisni nostutēts pie dīvāna malas, lai to izdarītu, kaķim būtu vajadzējis apvest to riņķi ap dīvānu, iegriezt šaurā ejā starp dīvānu un sienu. Bez tam, kaķis bieži pats no sevis uz kaut ko skatās, uzmet kūkumu un pieglauž ausis. Dīvaini.

Es nedomāju, ka esi sagājusi sviestā, kaut kas tiešām notiek, cilvēki kļūst uzņēmīgāki pret daudzām lietām. Man, piemēram, tas notiek caur sapņiem - arvien biežāk sāk rādīties sapņi, kuri vārda tiešākajā nozīmē piepildās dažu dienu laikā - redzu, ka pakaļ dzenas suns un es skrienu no visa spēka prom, tā arī notika pēc divām dienām. Redzu pēkšņi kādam citam sapnim pa vidu divus savus māsasdēlus (man viņu ir vairāki) - otrā dienā piezvana māsa no citas valsts, kur viņi dzīvo un saka - ciemiņus gaidījāt? Es netieku, bet vīrs un divi dēli šodien jau Latvijā iebrauc. Pārsteigumu uztaisīja! Un tieši tie no sapņa tie arī izrādījās. Redzu sapnī - kāds nomiris, jādedz svecīte... Otrā rītā fakultātē iedegta svecīte un ziņa, ka tieši naktī nomiris pasniedzējs. Un vēl daaudz šādu gadījumu. Nezinu, no kurienes nāk tā informācija. Un pēdējā laikā arī ikdienā kaut kā esmu pieķērusi sevi pie domas, ka zinu, kas notiks tūdaļ, tūdaļ. Piemēram, no rīta veru vaļā sportacentru, kaut kā ienāca prātā, ka būs Daugaviņš guvis vārtus. Atveru - tieši tāda ziņa - Daugaviņš gūst vārtus Senators uzvarā. :-D Tāpat ar ko citu - lasu ogas spainī, spainis gandrīz pilns. Pēkšņi tāda aina ienāk prātā - spainis apgāzies, jāvāc ogas kopā... hop, nepaiet ne piecas minūtes un tieši identiska situācija notiek, pat spainis uz to pašu pusi apgāzies. |-)

Tagad jūs domāsiet, ka man ir aizgājis sviestā. :-D

Priekšmetu "kustēšanās" rezēm skaidrojama ar fizisko vai emocionālo pārpūli. Man arī tā ir bijis. Bet tas tā. :-P

Par to, ka pasaule mainās enerģiju līmenī es ticu, jūtu un esmu pat iesākusi studēt materiālus par šo tēmu. Pēc numeroloģijas teorijas sanāk, ka šobrīd noslēdzas aplis. Mēs esam iegājuši 9tajā (beigu) fāzē un esam kaut kā jauna priekšvakarā, kas pēc cipariem sākas nākamgad, izslavētajā 1212. :D Katastrofas, slimības, finansiālie krahi, sacelšanās un viss pārējais ir atbrīvošanās no vecās sistēmas. Daudzi cilvēki izjūt emocionālu uzbudinājumu, tādu kā emocionālo krīzi. Grib izrauties no neredzama sprosta. Lai būtu iespēja iesoļot jaunajā aikmetā, esot jāspēj mainīt domāšanu un būt vairāk garīgam kā materiālam, jo nākamais laikmets būšost garīgs, vērsts uz cilvēka iekšējo bagātību. Redzēs gan cik daudz tajā visā patiesības, bet tas, kas norisinās šobrīd un kaut kādām grandiozām pārmaiņām velk.

Un par tiem NLO. Man nepatīk par tādām lietām daudz domāt, jo tad ir bail vienai iet ārā :D bet kāpēc lai mēs būtu vienīgā dzīvība visumā? Tas nemaz nav tik nereāli.

Nekad neaizmirsīšu to vakaru, kad mums likās, ka redzam NLO. Bet izrādījās klīstošais satelīts vēl pat dažas dienas pirms tam, kad tā ziņa parādījās medijos. Nu ko, vismaz pāris dienas bija ko domāt, kas tas varēja būt. :-D

Mans pēdējais neparastais atgadījums notika pagājušonedēļ. Nav par NLO, bet pirmoreiz dzīvē piedzīvoju kaut ko tamlīdzīgu. Sanāca strīds ar vienu radinieci. Viņa sāka mani personīgi apvainot, pēc tam vēl bļaut un lamāties, vienvārdsakot "aplēja mani ar kārtīgām samazgām" . Lai gan esmu ļoti straujas dabas, šoreiz valdījos un atbildēju ļoti mierīgā tonī, lai gan no dusmām un aizvainojuma viss vārījās, jutu kā iekšēji trīcu. Vienkārši negribēju nolaisties līdz viņas līmenim un centos saglabāt mieru. Likās, ja sākšu 'bļaut pretī, tad viņa būs uzvarējusi un uzlādēsies no manas enerģijas, jo tik tiešām darīja visu, lai mani izvestu. Tā kā tāds enerģētiskais vampīrs. Neparastais - pēc šī strīda ievēroju, ka pabiezs sudraba gredzens man pirkstā stāvot pats no sevis pārsprādzis pušu. Dūres sažņaugt es nevaru, jo priekš tādas darbības man nagi pārāk gari. Kā bez ārējas fiziskas ietekmēšanas iespējams kaut kas tāds? :-D Runāju ar savu mammu un viņa teica, ka rotaslietas uzņem stresu un tad, kas esot pilnas, tad it kā pametot cilvēku- saplīst, pazūd utt. īstenībā pat ļoti ticami tas ir.

Vispār pārmaiņas jūtu sev apkārt, jo cenšos mainīt savu domāšanu un uzvedības modeli. Ā, un tas strīds beidzās ar to, ka viņa anormāli neapmierināta aizgāja prom, gan jau meklēt citu upuri.

Šis ir mazliet ārpus Emmanuelles tēmas, tomēr mana ģimene ir piedzīvojusi miruša ģimenes locekļa esamību pēc nāves, kas izpaužas trauku šķindoņā, durvju virināšanā, balsīs u.tt.
Vēl, kas liekas interesanti šajā sakarā. Draudzene pirms kāda laika man saka: "Sapnī redzēju savu mirušo vectēvu, bij rokas uz kakla uzlicis un rādījis, ka smok un nevar paelpot." Aizbrauca ar ģimeni uz kapiem un kā tad, uz kapa kopiņas uzkritis piemineklis tieši galvas daļā.
Jautājums: no kurienes šī informācija? Kā tas iespējams?

es ticu visam kam, tikai ne tiem bībelēs un korānos aprakstītajiem dieviem.
Spoku liekas, ka redzējusi esmu. Lauku mājā, kurā, cik man zinām kādi 3 cilvēki ir miruši. nevarēja tas būt nekāds gaismas gļuks, jo bija pilnīga tumsa, un TAS parādījās starp mani un 2m attālo sienu. Paskatījos uz mājas pusi, vai kāds nav iznācis ar lukturīti, neviena nebija un es jozu, ko kājas nes. Vēl tagad, pēc gada baidos braukt uz laukiem, jo tur āra tualete un šis atgadījās to apmeklējot :D Interesanta sakritība - kādreiz man teju visi, kādi 90% no sapņiem, ko redzēju, notika tajā mājā. Pēc tā gadījuma vairs nav bijuši.
NLO - ticu, bet redzējusi neesmu. Taču ja pat uz Marsa ir atrasts ūdens, nedomāju, ka mums ir pamats domāt, ka esam vienīgie un visattīstītākie. Savā Saules sistēmā - varbūt. Bet cik vēl visumā nav tādu sistēmu un galaktiku, kas ir miljardiem gadus vecākas par mums, un iespējamās civilizācijas līdz ar to arī attīstītākas.
Pareģojošie sapņi un vīzijas - uzskatu, ka mūsu organisms uzņem apkārtējās enerģijas, sasummē ar informāciju un smadzenes to apstrādā un šad tad "izmet" to informāciju mūsu apziņas līmenī.
Enerģijai vispār ticu, kaut vai skatoties no vielu un matērijas nezūdamības aspekta. Piemēram, ja skrienam - mums kaut kāda enerģija izdalās fiziski, kā siltums, piemēram. Bet kā izskaidrot to enerģiju, kas pēc tā skrējiena rodas emocionāli? Nu labi, endorfīni. Bet tukšums pēc strīda? Tas viss paliek kaut kur "gaisā" starp mums un mēs savās ikdienas gaitās to uzņemam...

Nav jau brīnums, ka viss mainās, tuvojas tak 2012!!! :D
Bet, ja godīgi, es nemaz nesmejos par to. Nebūs jau tāds pasaules gals, ka zeme atvērsies un ieraus mūs visus iekšā, bet kkas cilvēkos, viņu domāšanā, uztverē mainīsies (lasot jūsu teikto, tas jau sāk notikt).

Es reiz redzēju kā omas "tēls?" iet augšā pa kāpnēm, lai gan pirms mirkļa oma izgāja ārā no mājas :)

Tagad nee, bet vasaraa es redzeju neizskaidrojumu dabas paradibu melnaa naktii kokos, un es nebiju viena, bet ar cilveku, kursh redzeja to pashu. Sakumaa domaju, ka man regojas, un neteica neko, bet tad vinjs parjautaja, vai es redzu to pashu, un tad es sapratu, ka mums abiem kopaa vienlaicigi nevar regoties..

Sallij, varbūt Tu vienkārši esi no tiem "apdāvinātajiem" cilvēkiem ar spējām :) Piemēram, man nekad nekas vairāk par retiem dejavu nav bijis. Sapņus redzu ļoti reti.
Tagad pa TV bija tās Ekstrasensu cīņas. Un tas ? Mohtars? nu patiešām liekas nepārspējams.. un arī kā cilvēks tik labs.

Man, piemēram, mistiski pazūd lietas mājās :D Cenšos vienmēr izskaidrot sev kas kā, varbūt tur noliku, varbūt tur... Bet nu NEKUR nav. Un tas nav tikai man, bet arī maniem ciemiņiem, kas atbrauc, viņi bieži kko pasēj manā dzīvoklī, nākamajā dienā apgalvo, ka atstāja, bet vnk nav...
Manai draudzenei arī tā bija, kad vēl laukos dzīvojām - mistiski pazuda lietas.