Sveikas!
Kādus 2 gadus esmu brīvas meitenes statusā. Ļoti negatīva pieredze bijusi, bet par spīti negatīvajam visu šo laiku kaucu pēc attiecībām un pārdzīvoju,ka neviens normāls vīrietis bez babņikiem man nepievērš uzmanību... tā nu nodzīvoju viena šo laiku, līdz nesen man sāka pievērst uzmanību viens jauks, tāds pareizs puisis, bet nu man ir sajūta,ka negribu ar viņu veidot attiecības, ka vispār man nav vajadzīgs vīrietis un attiecības. Ja vēl nesen es varēju raudāt spilvenā, jo nav puiša, līdu kaut no ādas ārā, kā gribējās attiecības, bet tagad,kad tās klauvē pie durvīm, man sākas panika, es vispār nesaprotu, ko gribu, man pat šķiet,ka vispār vairs negribu attiecības. Meitenes, kas notiek? Es neko nesaprotu... Varbūt negatīvā pieredze mani nospiež un bremzē, varbūt puisis pietiekami neinteresē... Uz babņikiem un puišiem,kas mani sāpinās, lipu kā muša uz medus, bet tagad ir parādījies beidzot kāds normāls puisis, bet viņš manī izraisa paniku. Laikam esmu pieradusi tikai pie vīriešiem - maitām.
Es tāda vienīgā? Kas vispār notiek? :-O
493
