4 gadi. Es ļoti daudz pie sevis šobrīd piedomāju, man ir ļoti ass raksturs, un agrāk ļoti daudz pāršvāru pār strīpu ar savu komandēšanu, nedod Dievs, ja nebija kaut kas pa manam prātam :-D Bet ar laiku esmu to apzinājusies, un cenšos to vellu manī smacēt nost. Pa lielam jau ir viss ok, man galvenais ir, lai viņš man ir pirmajā vietā, jo manā dzīvē otrai pusītei ir pati, pati svarīgākā loma(kopā ar ģimeni), jo viņš ir mana ģimene. Ir svarīgi visu laiku cienīt un atbalstīt vīrieti, viņiem tas ļoti patīk un viņš ir laimīgs, kad pārguris atbrauc mājās un es viņu nezāģeju par 2 izdzertām alus pudelēm vai arī atcēlis mūsu kino vakaru, jo ieplānojis džeku pasēdēšanu pirtī. Sapratne! Man šķiet, ka vairāk arī neko nevajag.