Nespēju atzīties

vins tev pirmais ir ko tadu teicis?

Iesaku pagaidīt brīdi, kad viņš pateiks Tev to pirmais un tad Tev atliks tikai pateikt to pašu, pieliekot vārdiņu "arī" beigās :-)

Un nevajag arii, kameer pats to nav izdariijis - aizbiedeesi ar tik nopietniem vaardiem. Izraadi piekersanos, draudziibu, patikshanu, bet miilestiibu labaak paturi pie sevis.

Tu esi attiecībās ar šo puisi?

primāri jau jājautā, vai Tu ar šo puisi esi kopā?

Laikam neskaidri uzrakstīju. :-) Ar puisi neesmu kopā un negribu viņam teikt, ka mīlu. Esmu viņā tikai iemīlējusies, viņš man ir iepaticies un vēlos ko vairāk, bet nemāku to izrādīt, kur nu vēl pateikt. Kā jau teicu, esmu kautrīga meitene un drīzāk tēlošu ledus karalieni. :-(

Priekš kam Tev vajag puisim teikt, ka esi viņā iemīlējusies, ja neesat kopā? Tā Tu viņu tikai aizbaidīsi

Bet patikšanu taču var izrādīt!? Tur jau tā lieta, ka nemāku.

Kādas jums pašlaik attiecības? Esat paziņas, ballējaties vienā kompānijā, kolēgi, vai kā?

Es Tavā vietā neko neizrādītu puisim, viņam ir jāiegūst Tava uzmanība un Tavas simpātijas. Kur ir Tava pašcieņa?

Vienkārši draugi, bet ne pārāk tuvi.

Bet es viņam visdrīzāk esmu tikai viena no daudzām meitenēm, ko viņš pazīst. Nekas vairāk. Nedomāju, ka es viņam simpatizēju, taču viņš man gan. Domāju, ka jāsāk kaut kas man pirmajai. Vai tad meitenes nesper to pirmo solīti? :-)

mhmm, cik tev gadu?

Nu likt nojaust jau vari, ka ir mazliet interese, bet tā .. lai tas nav pārāk uzkrītoši :)

Man ir 20.
Pati pārlasīju, ko rakstu un pašai liekas, ka uzvedos kā maza meitene. :-D :-P

Es gan uzskatu, ka vajag izrādīt savas simpātijas..tikai ne pārāk uzkrītoši :) Kāda jēga tēlot ledus karalieni? Tādā veidā vīrietis nekad Tevi nepamanīs, ja esi viņam vienaldzīga. Pat bail iedomāties, cik daudz attiecības nekad nebūtu izveidojušās, ja sievietes tēlotu ledus karalienes un domātu tikai par savu mistisko pašcieņu. Labāk nožēlo to, ko izdarīji nekā to, ko neesi izdarījusi :)

Paldies, domāju, ka nesagaidīšu kādu labu komentāru, ka ir jārīkojas un jāmet malā tas pašlepnums.
Taču reāli... es laikam nemāku pievērst to uzmanību, jo tiešām uzvedos viņa klātbūtnē atturīgi, ar vēsu attieksmi. Kaut gan domas, kad esam vienā kompānijā vien ir par un ap viņu - ka tik viņš paskatītos uz mani, ievērotu, runātu utt.

es gan nebūšu tā, kura teiks, ka jāgaida, jāsaudzē pašcieņa utt. man iepatikās puisis - viņš bija vecāks, pazīstamāks utt, bet es neko negaidīju, ņēmu un rakstīju draugos :-D smieklīgi, bet jā, tā bija. un beigu beigās iznāca tā, ka puisim arī ļoti iepatikos, kaut iepriekš nebija ievērojis kā jau tas vienmēr notiek ar tiem vecākajiem puišiem un tagad jau esam kopā gadu un 2 mēnešus. un pilnīgi neko nenožēloju, takā rīkojies ! ;-)

Apskaužu, labā nozīmē. :-)
Ai, jāsāk piedomāt pie attieksmes un ceru, ka izdosies. :-)

Šobrīd ir 21.gadsimts un diemžēl sievietē daudz kas jāņem savās rokās un pirmais solis attiecībā uz pusi nav nekāds brīnums.:) Puiši ne mazāk kautrējas spert pirmo soli kā meitenes :) Iesaku sākt ar nelielu flirtu,šat tad uzsmaidīt viņam,šad tad netīši pieskarties...veiksmi!