es mācos LU SZF komunikācijas zinātni. kaut kā visu laiku svārstos starp pozitīvām un negatīvām emocijām par šo faktu. no vienas puses, ir daudz interesantu kursu un uzdevumu, daži šķiet noderīgi, daži ne, bet vismaz prieks tos darīt. fakultāte, manuprāt, ļoti rietumnieciska un mūsdienīga savā domāšanas veidā -- salīdzinot, piemēram, ar to, kas notiek pie filozofiem. ļoti ētiska tā ievirze no pasniedzēju puses
no otras puses, ir arī tādi pasniedzēji, kuri vai nu neprot ieinteresēt savā priekšmetā, vai arī tikko kļuvuši par pasniedzējiem un savu entuziasmu pauž visai nepārdomātos un bieži pilnīgi bezjēdzīgos uzdevumos
par sociologiem -- es pirms gada runāju ar puisi, kurš tobrīd tieši bija pabeidzis socioloģijas programmu LU un visai pesimistiski izteicās par iespējām atrast darbu šajā jomā. nezinu, nemāku spriest. bet tā ir viena no izglītībām, ko augstu vērtē arī nesaistītās profesijās -- nesen studiju uzdevumā gāju intervēt divus žurnālu galvenos redaktorus, un viņi abi sociologa izglītību minēja kā pietiekami plašu un vēlamu, lai gribētu pieņemt darbā kā žurnālistu cilvēku, kas pabeidzis socioloģijas programmu