Agrāk, kad džekam naudas bija gana, viņam ne prātā nenāca man prasīt, cik tas vai tas maksāja, pats vēl man naudu deva.
Tagad laiki grūti un knapi savelkam kopā galus. Ok, par to nestāstīšu, jo ne par to ir stāsts.
Problēma tāda, ka viņš ir sācis "skaitīt" manu naudu. Prasa, cik tas maksāja, priekš kam man to vajag utt. Es saprotu, ka mums kopīgs maks, bet tik un tā mani ļoti tracina, ja skaita manu naudu. Pats mani arī visu laiku informē par saviem pirkumiem, grib, lai esmu informēta tipa. Bet man tas nav vajadzīgs.
Viņš grib, lai es ar viņu visā dalos, bet es pēc dabas esmu tāda, ka man ir savas lietas un tēriņi, par kuriem zinu tikai es.
Kā ir jums? Vai viens otram atskaitāties?