Galīgi nav svētku noskaņas. Laikam kaut kāda rudens/ziemas depresija. Jūtos viena kā pirksts. Veča nav, visas draudzenes un paziņas ar saviem vīriešiem atpūšas vai kaut ko citu dara, bet es jūtos aizmirsta un nevienam nevajadziga. Starp krūtīm kaut kas kņudina un spiež, taču svētku vakarā negribu puņķoties...
Meitenes, kā jūs uzveicat pelēko bubuli,kas tā vien negrasās pazust?
P.s. Īpaši brīvajām meitenēm - Vai jūs apmeklējat pasākumus arī vienas pašas? Piem.,uz kinīti vai teātri varētu vienas aiziet? Es šaušalīgi baidos no vientulības, bet tagad tā mani grauž. Itkā jau varētu sēdēt viena mājās un gaudot, bet varētu arī atrast kādu sabiedrisku pasākumu tuvākajā laikā, ko apmeklēt...viena, taču es nemāku būt viena. :-( :-/
Sapuriniet vai sabariet, kaut tādēļ,lai man kļūtu kauns.