Padomi, ieteikumi, lietas kas būtu jaatceras.

Pirmais, kas ienāca prāta, nekad nepazaudē sevis mīlestības dēļ.

pēc manas vētrainās pieredzes spriežot...


"i love you. But i love myself more."

:-D pirmais, kas šovakar ienāca prātā, man vienkārši ir jautri.

bet ja pieejam tam nopietni, - centies attiecībās saglabāt sevi. nepazaudē sevi kā unikālu personību pakļaujoties otra spiedienam, centieniem tevi mainīt, utt. jo cilvēki nemainās. tāpat kā nemainās tas, ko tu no viņiem gaidi. "neizšķīsti" attiecībās.

kaķumētra , man pēc Tevis uzrakstītā nāk prātā :

"I love you"
"I ... am not surprised"

:-D

man nav nekādu padomu, katram savai pieredzei jāiet cauri :-)

Nepazaudēt sevi un nepārņemt kontroli pār otru!

:-D

Vai tiešām, meitenes, veiksmīgu attiecību pamatā svarīgākais ir nepazaudēt pašai sevi?!
Es pilnīgi nepiekrītu. Iespējams cilvēks, ar ko Tu saej kopā ir tāds, no kā var daudz mācīties un iegūt, bet turēties pretī attīstībai tikai tādēļ, ka "nedrīkst pazaudēt" sevi, ir pilnīgi muļķīgi.

womankind - tas marķēts, kā turēšanās pretī attīstībai, nebūt ne. ja kāds no partneriem nospiež otra autonomiju, personību, utt. ir sievietes, kas tam pakļaujas, bet tā nav funkcionālu attiecību pazīme. īsumā, apmēram tā tas bija domāts. nepakļauties, un nepazust tādās. un arī attīstības ceļā, kopīgā, ir tikai normāli, ja katrs sagalbā savu autonomiju, nav jāsaaug kā siāmas dvīņiem. katram no partneriem vienmēr būs sava iekšējā emociju pasaule, savas domas un jūtas.
bet nu kas vienam der, tas otram ne. cilvēki ir dažādi un dažādas ir attiecības. tas ir diskutējams jautājums "ko varat ieteikt no savas pieredzes", bet tā kā katrai tā ir bijusi ļoti atšķirīga, tad nav neko nevar uzdot arī kā absolūti nepareizu pieņēmumu.

Lai arī cik sievišķīgi tas nebūtu un negribētos par kaut ko pazāģēt to vīrieti u.t.t - es vienmēr cenšos saņemt sevi rokās un paskatīties no cita skatu punkta. Varbūt sievietei liekas, ka iesmesls ir par ko varētu viņam uzbrukt, bet nevajag. Vienvārdsakot, esi labāk laimīga un priecīga, nevis vislaik viņu besi. Zinu vairākus vīriešus, kuri sūdzas, ka viņu sievietes zem tupeles tur, kaut ko aizliedz, vislaik taisa scēnas, nelabprāt mīlējas u.t.t :D
Neesi histēriķe, neesi uzbāzīga - cieni to otru.. un domāju, ka abi būsiet apmierināti ;)
Vismaz es pie tā pieturos.

piekrītu meitenēm par to, ka sevi nevajag pazaudēt
es tikai tagad, pēc šķiršanās, saprotu, ka attiecību laikā biju pakāpeniski "nostulbojusies" -- pirms tam daudz lasīju, interesējos par literatūru, vēsturi, politiku, žurnālistiku un vēl daudzām citām jomām, gāju uz izstādēm, lekcijām, dzejas lasījumiem utt., bet puisim tādas lietas neinteresēja un viņš arī galvenokārt uzturējās starp tādiem cilvēkiem, kas par galveno uzskata vizuālo, un tad es arī sāku vairāk koncentrēties uz to, kā es izskatos, nevis sarežģītākām tēmām
tas nenotika tā strauji un uzreiz, tāpēc tikai tagad to sāku pa īstam apzināties un grūti pat noraksturot to prieku, kas mani pārņem, atgriežoties pie jomām, kas kādreiz bija svarīgas -- kā atklāt visu no jauna :)

un vēl, protams, ir svarīgi saprast, ka vienmēr jau kaut kādas nesaskaņas radīsies un katrs strīds nav pasaules gals. ar to man sākumā bija problēmas :)

Nu es kaut kā iedomājos, ka te sekos viss-viss svarīgākais, kas izsecināts un ko tiešām vajag iegaumēt 100%. Tādēļ tāda mana nepiekrišana.
Manā informācijas lokā ir nonākušas zināšanas, kuras, ja es te izklāstīšu īsos teikumos, jūs mani nesapratīsiet un nozākāsiet. Bet varu pateikt, ka tā pārlieku lielā savas identitātes saglabāšana un turēšanas pretī jebkādai pieslīpēšanai un pielāgšanai pie vīrieša, nav neko līdz galam labu nesoša.

tieši tāpēc katrai pašai jāgūst sava pieredze.
un forumā taču to nav iespējams izklāstīt to visu īsumā, lai jūs uztvertu otras galveno domu un pašas vienlaikus būtu izteikušās.
nav jau par ko kašķēties, jo katrai taču sava galva uz pleciem. ;-)

Saglabāt savas intereses, veltīt laiku sev, neaizmirst savus draugus.

es esmu ievērojusi visu augšminētu, bet tik un tā esmu viena! :-D laikam jau, ka formulas nav!

O jā, es piekrītu Booga par to nezāģēšanu un zem tupeles nelikšanu. Tik bieži redzēti tādi pāri, ka meitene visu laiku sabozusies, tad viņa grib uz mājām braukt (piemēram, ballītēs), tad viņai kaut kas nav kā vajag, tad puisis ne tā apģērbies, vai kas tik vēl ne. Mana mamma arī :D:D Man dažreiz pilnīgi liekas, ka tas viņas draugs par tādu sīkumainību vienu reizi pametīs :D

Nu un tā identitātes nepazaudēšana arī.

Noteikti nevajag atdot sevi visu!Milet vajag macet,lai attiecibas saglabatos ilgak-vienmer atcereties,ka viriesiem patik tads mazs noslepums sieviete,kaut kas tads lidz galam neizpetits! :-)
Ta parak salipsana kopa ari neder,jadod tada "briva elposana" kadreiz! :-)

Man sevis nepazaudēšana saistās ar to,ka es nepazaudēju savas intereses,savus hobijus,savu viedokli un personību tikai tāpēc,ka man ir džeks.Man tas tiešām šķiet svarīgi-nepazaudēt sevi,tāpēc ieteikums šķiet labs.
Manuprāt,vēl svarīgi ir izrunāties.Ja kaut kas neapmierina attiecībās,kādas problēmas jūt,ka rodas,tad vnk izrunāties ar otru.Nevis klusi kko pie sevis bubināt,krāt,sevī negatīvo un tad vienā brīdī eksplodēt.

Neaizmirst savus draugus, it sevišķi draudzenes!!

Piekritīšu Karstvīnam ko teica. :-)

Godigi sakot, patika 11 minuutees izlasiitaas atzinas par miilestiibu, tiiri kaa pamatus - iesaku izlasiit.
Diezgan preteeji kaa parasti esam pieradushas, proti - no savas briivas gribas daavaa otram (savu uzmaniibu, prieku... jebko), nepieprasot, tas, ko tu dod, ir tikai tava izveele, un taa juuties labaak tu pats, otram nav jaajuutas tev paraadaa. Tas dara briivu tevi pashu, kad sniedz labo otram, no briivas, spontaanas veelmes, nevis gaidi, idealizee, gribi mainiit otru taa, kaa atbilstu peec tavaam iedomam. Miilestiiba nav egoisms, taa ir doshana pec briivas gribas.

Principaa es saprotu teicienu `kad MILI, tad palaid, ja otrs tevi vairs nemiil, ja vins taa jutiisies laimiigs` Cilveekam, ko miili, vienmeer veeleesi labaako prieksh vinja.