Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Mīlestība-savādāka kāda tā ir

 
Reitings 12
Reģ: 16.11.2011

Sveikas mīļās!Mēģināšu īsi un konkrētigu Esmu kopā ar savu draugu 2 gadus. Esam ļoti tuvi. Pārcietām tikko 6 mēnešuslt viens bez otra (viņš bija devies praksē saistībā ar augstkolā izvēlēto profesiju),1x pa šo laiku tikāmies, jo biju paņēmusi atvaļinājumu un aizbraucu pie viņa uz siltajām zemēm.Mūsu mīlestība kļuva stiprāka, viņš atgriezās un viss ir labāk nekā jebkad bijis. Taču viņš joprojām negrib neko dzirdēt par kopā dzīvošanu,un vēl turpmākos 5 gadus.Es būtu gatava kaut šodien apprecēties un dzīvot kopā, man nav kaut kādi kompleksi vai aizspriedumi, esmu atvērta jauniem pavērsieniem un no saistībām pilnīgi noteikti nebaidos. Ok,es cenšos viņu saprast utt.jo it kā viss taču ir labi,mīlam viens otru utt.Bet tad ir vēl kaut kas - krīzes situācijas ir tās, kad cilvēku iepazīst vislabāk.Tādas ir bijušas 2 situācijas, bet abās no tām man nācās vilties. Viņš negribēja man palīdzēt(pat nepiedāvāja), un ja es pati ieminējos par to, tad viņš negribīgi to uzklausīja, un atbildēja, ka noteikti nē. Šīs situācijas bija saistītas ar naudu, vienā no tām bija kad man ceļojuma laikā bija veselības problēmas, un otra nesen - vienkārši pēkšņas veselības problēmas, kas prasīja bargu naudu, lai uzreiz atrisinātu šīs problēmas(operācija) un sāpes nežēlīgas. Visu nakti raudāju un negulēju,biju nomocījusies no sāpēm.Vēlējos,lai viņš mani aizved pie ārsta uzreiz kā pienāca rīts,bet viņš teica, ka to nedarīs,jo viņam augstkolā svarīga lekcija esot,nevarot kavēt.Lai jau es braucot ar autobusu vien. Nu lūdzu pasakiet man-vai tikai man liekas,ka tas NAV NORMĀLI ??Es nesaprotu kā tā var izturēties pret mīļoto meiteni,mirklī kad attiecības ir tik labas kā nekad agrāk.Nu protams es biju tik izmisusi ka lūdzos viņam,lai aizved mani pie ārsta tomēr..Pēc pusstundas garas lūgšanās un tā jau viss sāpēja un asaras utt., viņš piekrita-dusmīgi uzbļaujot,ka aizvedīs,bet pats uzreiz brauks prom,nevarot kavēt(!) tas ir vienkārši neiedomājami. Protams, viņš palika vēl kādas 40 min ar mani pie ārsta,bet nu beigās viņš tomēr aizsteidzās uz savām lekcijām..Nu ok..bet tas taču nav normāli,ka man tādas lietas bija jālūdz,vai ne? Es vnk biju izmisumā. Ar to vēl viss nebeidzās, viņš bija redzējis un zināja, cik ļoti man fiziskās sāpes utt, un pretsāpju zālēm dzīvoju, man vajadzēja uzreiz 150 ls lai visu atrisinātu, vai arī gaidīt 4 dienas līdz tikšu pie sava ārsta kas šīs procedūras veiktu līdz par 3 x lētāk.Tā kā nebija pa rokai uzreiz šī summa,tad man piespiedu kārtā vajadzēja mocīties 4 dienas. Problēma ir tajā-ka manam puisim šī summa ir pilnīgi -nekas-viņš mierīgi varēja ārstam samaksāt un tajā pašā dienā izbeigt manas veselības mocības, naudu arī būtu viņam tuvākajā algas dienā atdevusi.Bet nē-viņš pat nepiedāvāja, un kad saprata ka es takā lūgšu pēc palīdzības, jau bija sagatavojis atkāpšanās ceļu, lai tikai nebūtu jaatver savs maks. Tas ir vnk neiedomājami... VIņš aizbildinās ar to ,ka naudu man nekad nedos, un ka visā visumā pats sev ir vissvarīgākais un tā būšot vienmēr, nevajagot par to brīnīties..Bet kas tas par murgu mīlās sievietes?? Daudz tādu vīriešu ir? Tas ir skopums?Vai kaut kādi bērnības kompleksi? Kas tas ir? Kā cilvēks var tā mīlēt, teikt ka mīl un pārējā laikā kad viss ir labi-būt tik ideāls, bet vienmēr tiklīdz ir kādas nopietnas problēmas, viņš takā grib novērsties un negrib palīdzēt, Ko man darīt? Pieņemt to ka viņam tāds raksturs?Vai uzreiz izbeigt šīs attiecības?Nu es tiešām ar šāda tipa vīrieti nebiju sastapusies...Kā man rīkoties?Varbūt kādai ir bijis līdzīgi?Paldies jau iepriekš par ietiekumiem;) Jauku un saulainu dienu Jums visām:)

16.11.2011 17:19 |
 
Reitings 392
Reģ: 29.01.2009
Bēdz pa gabalu no viņa..man bija līdžīga situācija,bet tepat LV.Mani atstāja mājās un pats devās prom.,kad man bija veselības problēmas un lika braukt ar a-busiem pie ārstiem..+vēl citas problēmas attiecībās..līdz beidzot viss manī sakrajās un devos prom:)
16.11.2011 17:27 |
 
10 gadi
Reitings 1532
Reģ: 29.01.2009
Es negribētu būt Tavā vietā! :-/ Mans draugs ar ar naudu nemētājas, apdomā pirms man sniegt (kaut gan parasti iedod!!!), bet šajā situācijā viņš nekad nedomātu! Mans pat ir atlicis svarīgas darba darīšanas, lai nogādātu mani pie ārsta, un pat ir apmaksājis visas manas zāles, jo pati nevarēju fiziski aiziet līdz aptiekai... :-( Negribas, jau teikt, bet liekas ka Tu viņām neesi svarīga, viņš ir patmīlis!
16.11.2011 17:27 |
 
Reitings 6037
Reģ: 10.08.2011
un Tu ar viņu esi kopā??! :-O piedod, bet Tu viņam esi 'pie kājas'! Tas NAV normāli!
16.11.2011 17:33 |
 
Reitings 12
Reģ: 16.11.2011
Trakākais tas,ka pārējais viss ir ideāli, bet tiklīdz ir problēmas tā viņš ta kā grib norobežoties no tām...Meitenes mīļās, kas tas ir...?
16.11.2011 17:42 |
 
Reitings 2310
Reģ: 09.06.2009
taada attieksme nav laba,jaa..
ok,vinjhs jau nevar zinaat,kad tev gribas,lai tevi vnk vada apie dakteriem,jo ,redz,sapa zobs un pati negribi kratiities ar satiksmi,bet,ja tev ri saapes,ka pie daktera jaaiet...es nez..
vai nu shs cilveeks peec daba sir ljoti auksts un racionaali domaajossh vai arii vnk...ir egoists,kam neruup citu saapes..
man zheel,ka tev taa bija.

es nez..es tavaa vietaa vinjam shito pateiktu-vnk paarsuuti sho savu ierakstu uz vinja e pastu...un vakara aizrunaajiet..un tas jau nav par to,ka tev neiedeva 150 ls..bet gan par attieksmi..ja jau tagad pasaka,ka negrib dziivot kopaa un vispaar vienjam vissvariigaakais ir vinjhs pats...fui,kauns vinjam nav?!---
dusmas pilniigi paarnjem.
16.11.2011 17:43 |
 
Reitings 4129
Reģ: 29.01.2009
Man pat negribās komentēt. Ja jūsu attiecības var saukt par nopietnām, tad vīrietim nevar atrast ne mazāko attaisnojumu tādai rīcībai. Es zinu daudz cilvēkus egoistus, arī pati tāda esmu, bet, ja maniem tuvākajiem kaut kas notiktu, ar zobiem, nagiem, ragiem būtu gatav cīnīties par viņiem.
16.11.2011 17:44 |
 
Reitings 2230
Reģ: 29.01.2009
Es lasu un brīnos. piedod, bet viņš ir dirsa, pie tam savtīga dirsa. Es saprastu, ja Tu lūgtu naudu jauniem pūkainiem zābaciņiem vai D&G somiņām un viņš nedotu.. Bet nejau tad, ja runa iet par Tavu veselību!
Nezinu, es nespētu ar tādu bezsirdi būt kopā. (t)
16.11.2011 17:45 |
 
Reitings 653
Reģ: 29.01.2009
ja tu vārētu iedomāties, cik patīkama sajūta, kad par tevi rūpējas, nežēlo neko un gatavs atdot pēdējo. Jau pēc pusgada kopābūšanas paziņoja, ka viss ir MŪSU. Es protams nereizes neesmu prasījusi viņam finansiālu atbalstu vai naudu kādam pirkumam, jo man tas nav jādara, viņš nemitīgi pārbauda vai man viss ir, vai man viss pietiek, vai man nevajag kādu kleitiņu jaunu, labākai omai.
Un ja iet runa par veselību - nav vispār komentāru. Visur aizved, atved, gaida stundām mašīnā. Visas zāles, visu...

Kāpēc es to stāstu? Lai zini, ka ir tādi vīrieši. Un tu ar tādu esi pelnījusi.
Jo neiet jau runa par to ka viņš naudu nedod tev, bet par to, ka viņš nav gatavs tevis dēļ darīt visu, visu lai tu neciestu sāpes utt.
Triec viņu ratā.
16.11.2011 17:46 |
 
Reitings 5941
Reģ: 30.10.2009
Neticami, ka tāds kā viņš ir ticis pie sievietes. :-O (e) Kretīns. Nopietni! Un tā ''uci, uci, mīļumiņ'' attieksme ir apmāns, cik noprotu. Ja, nedod Dievs, mašīna uztriektos, viņš arī pagaidītu, lai kāds cits zvana ātrajiem, jo pašam negribētos meklēt telefonu un saldēt rokas, kamēr jāzvana? Fuj, pretīgs radījums.
16.11.2011 17:55 |
 
Reitings 8407
Reģ: 29.01.2009
Man arī tas neliekas normāli, jo pašai nesen bija veselības problēmas un draugs bija gatavs mani vest uzreiz uz slimnīcu, kad tikai teikšu, bet beigās nebija tik traki un nevajadzēja.
Un tu tiešām neprasīji naudu nevajadzīgām lietām, bet veselībai. Un ja tev jāmokās, bet čalim svarīgākas lekcijas un skola, tad padomā kurā vietā tu viņam esi - nu ne jau vienā no pirmajām.
Tas izklausās pat drausmīgi. Padomā vai esi gatava, bez atbalsta visām savām problēmām iet viena cauri (arī morāla atbalsta), jo izskatās, ka tad viņš klāt nebūs, jo tavas problēmas nav viņa problēmas.
16.11.2011 17:56 |
 
Reitings 425
Reģ: 10.09.2009
Ja Tev tas pašai liekas nepieņemami, un Tu apzinies, ka tas īsti nav prātam pieņemams, tad ar tādu vīrieti labāk nesaistīt savu nākotni. Uz tādu nav iespējams paļauties. Un iedomājies, ko tu darītu, ja Tev būtu dzemdības? Jo jau tagad Tu zini, ka uz savu vīrieti nedrīksti paļauties.
16.11.2011 17:57 |
 
Reitings 12
Reģ: 16.11.2011
Paldies Jums meitenes :) protams, lēmums ir jāpieņem man pašai, bet varbūt ir vēl kāda,kura var padalīties savā pieredzē ar šādiem vīriešiem?..
16.11.2011 18:27 |
 
Reitings 164
Reģ: 25.04.2009
Tas nav normāli! Ja šis cilvēks Tevi patiešām mīlētu viņš būtu gatavs Tevis dēļ uz visu! Kur nu vēl ja Tev ir veselības problēmas nevar pat būt kopā un atbalstīt, aizvest pie ārsta, jo viņam redz lekcijas..
Es neko tādu neciestu! Fuij viņam (e)
16.11.2011 18:33 |
 
Reitings 768
Reģ: 08.04.2009
Nu varbūt vispirms pameģini mierīgā sarunu ceļā noskaidrot no viņa paša, kas par iemeslu un vai tā tas būs vienmēr.
Varbūt Tu tik bieži čīksti un kaut kas kaiš, ka viņš neuztver to nopietni?!
16.11.2011 18:49 |
 
Reitings 1468
Reģ: 04.04.2011
palasot visus šitos šausmu stāstus, ar katru dienu arvien vairāk iemīlu un novērtēju savu vīrieti!
16.11.2011 18:49 |
 
Reitings 12
Reģ: 16.11.2011
Vēl jo nesaprotamāk, jo esmu stipra rakstura sieviete, īsta karjeriste, viena bez ģimenes, utt. stipra, bet arī stiprajiem cilvēkiem uznāk vājuma brīži, un slimoju arī ļoti reti. Runājusi ar viņu esmu, bet viņš uzreiz sāk psihot, vai arī vnk nerunā, bet-viņš arī neuzskata ka tas būtu iemesls šķirties,,,nu murgs kaut kāds, nezinu smieties vai raudāt ?? :D Paldies Jums meitenes par atbildēm :)
16.11.2011 18:53 |
 
Reitings 506
Reģ: 03.02.2010
man ir pieredze un es tūlīt pastāstīšu.
16.11.2011 19:02 |
 
Reitings 7908
Reģ: 05.02.2011
ja jūs esat kopā, attiecības ir nopietnas, tad, manuprāt, tas ir tas cilvēks, uz kuru tu vienmēr varēsi paļauties. šeit..man tiešām trūkst vārdu par ārstu situāciju :o
godīgi, es ar tādu patmīli un egoistu nebūtu kopā. kas ir kkāda lekcija salīdzinajumā ar to, ka tu tur bez maz mirsti..
16.11.2011 19:10 |
 
Reitings 506
Reģ: 03.02.2010
bija man arī tāds "draugs". ārēji ideālās attiecības bija tikai butaforija, jo viņam bija ārkārtīgi svarīgs citu viedoklis par sevi. un vvajadzēja spīdēt kā nu māk. bez nesaskaņām mēs mūsu kopābūšanas laikā iztikām ~4 mēnešus, pēc tam viss bija skaidrs.
reiz, kad man bija ļoti slikti (sākās pēkšņas asas sāpes vēderā un nepārejošas) gulēju sarāvusies gultā un raudāju. naudas toreiz man liekas nebija, līdz ārstam bija jābrauc uz citu pilsētu, vienīgais transports, kas bija pieejams tolaik bija autobuss. viņš sāka pūsties burtiski par to, ka es neko negribot, ka man kaut kas sāp, un ko es te vsp guļu un tēloju. es teicu, ka man steidzami jātiek pie ārsta, jo palika tikai sliktāk. viņš man piedāvājās palīdzēt ar ārsta apmeklējuma izdevumiem, zinādams, ka man nauda būs tikai pēc pāris dienām, ka pal''idzēs man līdz turienei tikt, utt. man bija ļoti bail braukt vienai, jo kājās normāli neturējos, sāpes, reiba galva, utt. es uz viņu paļāvos. sarunāju dr. aizbraucām. mani izmeklēja, utt. eju no kabineta ārā loģiski, ka ir jāmaksā, bet tas kretīns man pasaka, ka ir izlēmis, ka nauudu man nedos!!! (e) lai gan pats solija! un tas bija burtiski pirms pāris stundām! es bju tādā šokā! (e) labi, ka man bija šis tas noglabāts rezervei, par ko es vi;nam nestāstīju, jo viņš bija kārs sargāt ne tikai savu maku, bet retināt arī manējā saturu. kopā, jāpiebilst, es ar viņu jau sākotnēji nepiekritu dzīvot. tikām līdz mājām, man knapi bija sākušas iedarboties zāles, biju tādā pusapātijā. un punktu visam pielika, tas ka viņš sāka man bāzties virsū, gribēja mīlēties, lai gan redzēja cik ļoti man ir slikti. es arī teicu, lai man nepieskarās, utt. jūs iedomāties nevarat cik tas cilvēks palika agresīvs, man bija bail! toreiz dzīvoju kopā ar draudzeni, un labi ka viņa atnāca... nekas protams nenotika, bet vismaz viņš aizvācās. man bija tik sāpīgi, es jutos tik pazemota un nodota, pretīgā, nožēlojamā veidā, to pat aprakstīt nevar.
vienmēr esmu uzskatījusi un uzskatīšu ka vīrietis sākas ar cieņu pret sievieti, bet šis jau bija ārpus visiem rāmjiem. pirms tā bija vel visādi gadījumi, kurus es vnk negribu atsaukt atmiņā, mēs šķīrāmies, es no viņa bēgu, un viņš man skrēja pakaļ, katreiz līda gandrīz uz vēdera, ka tas vairs neatkārtosies utt. utt. beidzās tas viss ar to, ka viņš ne tikai sāka mani lamāt un vicināt rokas, un draudēt dzērumā, es vnk pazudu. jo vārdu ''pamest '' vai "šķiramies" tas despots nesaprata. es aizbēgu. aizbēgu, pārvācos uz citu pilsētu, visur nobloķēju viņu, uzliku zvanu liegumus, visu iespējamo. panācu arī to, ka viņam savis paša labad būs bail mani meklēt, jo labi zinu, ka savā būtībā patiesībā viņš ir gļēvs, mazvērtības kompleksu mocīts tēviņš, kurš mani nav pelnijis.

tagad jau ir pagājuši pāris gadi, esmu nomierinājusies un laimīga citās attiecībās, kurās jūtos mīlēta un drošībā.
lūk, maza daļiņa mana stāsta par šo tēmu...
16.11.2011 19:19 |
 
Reitings 506
Reģ: 03.02.2010
nolaidībai vienkārši nav attaisnojuma. turklāt, ja tu vel esi mīļotā meitene.... turies!
16.11.2011 19:20 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits
vairāk  >

Lietotāji online (2)