Labs vakars, visām. :-D
Es ilgi domāju par to,vai man,vispār, ir bijusi labākā draudzene. Es domāju to tādā ziņā,ka viņa,vienmēr, pamet mani,ja viņai parādas draugs,es tagad guļu slimnīcā un pat nevienu pašu reizi,neuzraksta man sms,lai apvaicātos kā man iet un kā es jūtos. Viņa itkā ir un itkā nav. Kad viņai slikti,viņa,vienmēr, uzrakstīs un es kā muļķe uzklausu viņas bēdu un palīdzu,bet pati pretī neko nesaņemu no šīs draudzības. Bēdīgi jau tas,ka mēs ilgi esam pazīstamas,un es zinu,ka viņai draugi nav pirmajā,otrajā vai pat trešajā vietā, bet esmu pieķērusies. Ai,gribējās,vienkārši, panīdēt, jo draugam jau nestāstīšu šitās muļķības :-D Varbūt,kādai arī ir gadījusies līdzīga situācija?