esmu ļoti neapdomīga ar naudu un neprotu noteikt prioritātes uz tērēšanu. tiesa gan, nepērku lietas, kuras man nav vajadzīgas (tā teikt - nopirku, stāv smuki plauktā), bet tāpat, ja ir jāizvēlas, samaksāt kredītu, vai nopirkt pāris smukus audumus, širmis aizbrauc un es nopērku tos audumus, kgan zinu, ka labākajā gadījumā pieķeršos tiem klāt pēc mēneša. cik bezatbildīgi :-D bet nu - kredītam arī vienmēr atrodas, lai arī cik tas dīvaini nebūtu. tā kā - attiecības ar naudu ir labas (l)
Aha, ir gadījies.. Nopirku vienu lupatu, kuras dēļ makā palika kādi maksimums 2Ls, ar kuriem bija jāizdzīvo nedēļa. Atceros, ka nopirku uz akciju maizes kukuli un kausēto sieriņu, kas gan nebija nekāds pazīstamas firmas un Latvijā neražots. Kad pirmo reizi pagaršoju šīs nezināmās izcelsmes sieru ar maizi, nekas cits neatlika kā to izmest ārā, jo tas bija praktiski neēdams. Un tā atlikušo nedēļu pārtiku ar pliku maizi, roltoniem un burkāniem!
Lūk, tāds ir mans stāsts. Pēc šī atgadījuma ne reizi neesmu pārtērējusi iecerēto naudu priekš lupatām :) :D
Nekad neesmu iztērējusi kaut kādu kosmisku summu par lupatu un pēc tam sēdējusi pusbadā..
Griķi man garšo, mācētu arī gaļas ēdienu pa trīnīti uztaisīt, bet man sirdsapziņa neļauj tērēt baigās summas par apģērbiem te, Latvijā. Protu atrast gaumīgas lietas, kas man patīk par zemām cenām.
312
