Kā var zināt un saprast to...!?

ChicaBoom malace, īsta sieviete! Redzat te pārsvarā ir tās meitenes ka sdomā ka mīlestība ir tie taureņi vēderā, bat tā ir tā iemīlēšanās un tādu attiecību kur tā sajūta ilgtu visu mūžu, vai pat gadiem, ja gribi to sajūtu tad apņemies būt viena dzīves galā un satiecies ar citu katru reizi kad šī sajūta beidzas. Ja kādrreiz gribēsi ģimeni un bērnus tad sāc strādāt pie tā jau tagad, veidojat kopīgu stāstu, mīlasstāsti nekad nav bez raudamiem gabaliem, tā kā saņematies! Un tiekat pāri savām problēmām, pēc katra uzkalniņa nāk atkal jautrs nobrauciens, pēc katra strīda kuram patiesi tikts pāri nāk atkal pavasaris sirdī, tapēc risinat problēmas ar visiem spēkiem, nenožēlosiet, man tā jau ir bijis 3 reizes un tagad esam tik stipri kopā ka izspārdam tos nieka šķēršļus kas gadās ceļā, tikt tam pāri kopā ir svarīgākais kas attiecībās var būt.

Tieši tie taureņi vēderā šobrīd ļoti pietrūkst. Ir daudz dažādu problēmu ne tikai attiecību aspektā, un tieši tādēļ tik ļoti gribas to vieglumu, tos taureņus...

Es viena vairs nespēju par visu un ar visu cīnīties, un arī otrs cilvēks, manuprāt, jūtas izsmelts.

Es vēlētos saglabāt un saglābt šīs attiecības, bet es nezinu vai tas vairs ir izdarāms. Un vēl šaubas par mīlestību vispār nogalina visu pozitīvo.

Man personīgi šķiet, ka mīlestība tā vienkārši nebeidzas, bet ja tomēr, tad tā noteikti nemaz nebija. Visā visumā piekrītu TiekuMīlēta vārdiem un pilnīgi gribas izprintēt un ierāmēt tos. Sievietes jau bieži sadomājas, atrod ko mistisku tur, kur tā nemaz nav un bieži sabojā daudz ko neapzināti, kaut gan beigās izrādās, ka nekas no izdomātā nav bijis taisnība :-D

Paldies Dope par labajiem vārdiem, ja mīlam tad mīlam nevis raustamies u šaustam sevi ar šaubu bultām. Un padomā kas būtu ja te būtu pilns ar neveiksmīgām vecmeitām, nevar tā visur prasīt padomus par savām attiecībām, kā tikai cilvēkiem kuriem tu vari uzticēt arī savu dzīvību ja vajag. Galvenais nerunā par savām attiecībām ar kādu vīrieti darbā vai bārā vai klubā, tik skaisti tev mācēs aizliet ausis ka tev ir jābūt laimīgai un ka katra sieviete to ir pelnijusi un vari 1x minēt ar kādu domu viņš tev "palīdzēs". Nopietni, tas ir mūsu spēkos un vari ļaut ģimenei tev palīdzēt ar sarunām. Iemācies šaubu domas aizgaiņāt kā dūmu mākoni ap savu galvu, aizpūt tās prom, izklīdini, ieliec to vietā pareizās domas, turpini cīnīties ar sevīm. Atlīdzība ir salda.

Es sapratu peec taa, ka man vairs nebija prieka atgriezties muusu kopiigajaas maajaas, mani vairs nesajuusminaaja doma pavadiit briivos briizhus kopaa, man vairs nebija patiikami vinja pieskaarieni, skuupsti, neveeleejos miileeties..... Guljot blakus domaaju par citu :-/ Iegaadaajos miiljaako un sapratu, ka finita la comedia! Bet tas nenaaca aatri, ilgi pretojos un cereeju, ka viss veel var buut labi, tomeer iemiileejos citaa, savaa tagadeejaa!

Diosa, cik ilgi esi kopā ar tagadējo? Un kā sākumā juties ar iepriekšējo? Un cik tev gadi (lūdzu nepārproti vienkārši jautāju)? Un ko iepriekšējais tavā labā bija gatavs darīt?

Kopaa ar tagadeejo jau esmu 8 meeneshus! Iepreiksheejais bija mans pirmais, biju vaajpraataa vinjaa samiileejusies, pat liidz apseestiibai, bet vinjsh bija ljoti greizsirdiigs un tendeets uz fizisku vardarbiibu! Peec paaris reizeem pa seju liidz asiniim un satiekot savu tagadeejo sapratu, ka shii agonija jaabeidz :-| Man ir 22.

Man milestiba uz ieprieksejo cilveku nav pazudusi-zinu ka izklausas divaini,bet man ta ir!Ta milestiba ir kluvusi citada-to pat gruti izskaidrot-es vienmer pardzivoju,ka vinam kaut kas neiet,vai slims uttAtceros vienmer to labo!Saprotu ka tagadejam virietim esmu vairak piemerota un vins man ari!Laikam esmu spejiga milet vairakus cilvekus reize! :-)

Diosa, un Tagad Juus esat ilgi kopaa:)?

varbut panjemiet pauzi-padziivojies katrs atsevishkji. jo ,kaa jau pati teici,tu veelies saprast,vai tas ir pieradums vai tu tomeer ilgojies peec vinja.

nestreb tikai karstu.

bet,ja tev taadas domas paraadaas,tad,manupraat,kaut kas nav labi.tas nebuut nenoziimee,ka tu vinju nemiili,bet ar to es domaaju,ka tas ir signaals,ka kaut kas nav labi,ir abiem jaapadomaa,jaapiestraadaa,kaut kas jaamaina...

MikuMeku - liekas, ka apraksti manu un manu "mīlas" dzīvi..
Cik ilgi esat kopā?

Ja otra rīcībā gandrīz viss sāk kaitināt. Viņa satikšanu nemaz negaidi - nav prieka satikt. Kkā tā apmēram

Kāda pazīstama situācija!

Es ar draugu dzīvoju kopā .

Es arī nevaru pateikt kas man pret savu puisi ir !Bet teikt nē arī nedrīkst ,aizsvilsies un strīdi tik radīsies!Tā jau ļoti bieži kašķējamies .


Jūtu kad esmu pazaudējusi sevi šajās attiecībās!Ne es varu iet mācīties , ne domāt par darbu ārpus šīs pilsētas kur dzīvojam!
Viņam viedoklis ir savs ,un man to uz[piež!

Jā, mani ar vien vairāk viņa rīcība, domāšana utt. sāk kaitināt. Kopā esam apmēram 5 gadus.

Patiesībā tā ir drausmīga sajūta. Liekas, ka tevi saēd vienkārši no iekšas. Ir vienalga - paliks vai nepaliks kopā. Skaties uz otru cilvēku un jūti... NEKO! Vienkārša cilvēciska simpātija pret otru un pieradums. Reāls pieradums. Bet tā nav mīlestība, ja mierīgi vari sevi iedomāties blakus kādam citam, ja nejūti iekāri un vēlmi pēc otra cilvēka. Ja ir vienalga ko viņš domā vai dara.
Protams, var jau te skaisti rakstīt par "šaubu mākoņiem un nestrebt karstu", bet padomā loģiski. Ja nemīl, tad tur nav vairs ko sēdēt un kliedēt dūmus! Man vispār pēdējā laikā par visu ir pilnīgi cita uztvere un tāda tēma, kā attiecības mani it nemaz neuztrauc. Satiekas divi cilvēki un izšķirās. Nu un? Vai tad no tā jāmirst? Ja cilvēks nevar iedomāties savu dzīvi bez otra, tad jau tā ir problēma, jo tu vairs nedzīvo savu dzīvi, nedomā par savu nākotni, bet visu laiku tikai pielāgojies otram un domā, kā nu otrs cilvēks to uztvers.
Un nav jau uzreiz arī runa tikai par taureņiem vēderā vai sākuma stadijas eiforiju. Es domāju par reālām ikdienas sajūtām. Kad pazudusi ir vēlme pēc mīļotā cilvēka, kad nav iemesla smaidam, kad neesi reāli laimīga vairs. Doma par šķiršanos liekas vienaldzīga un ja arī tas notiktu, tad arī šķirtos. Vienaldzība! Vēlme būt tālāk prom no attiecībām un konkrētā cilvēka, lai nesadegtu pavisam!