Ar draugu esam kopā jau vairāk nekā 2 gadus. Visu šo laiku dzīvojam katrs savā valstī (abiem ir arī dažādas tautības). Agrāk tikāmies biežāk, bet tagad apmēram 1x mēnesī - vai nu viņš brauc pie manis vai es pie viņa. Attiecību sākumā viņš bija kā apburts - vēlējās, lai pārceļos dzīvot pie viņa, lai precamies... Tobrīd, ja arī to gribēju, nevarētu pārcelties uz citu valsti, jo bija studijas. Tagad esam mainījušies lomām, jo liekas, ka neko no tā viņš vairāk nevēlas. Esmu nogurusi un stresā no šīm attiecībām. Mēģinu runāt par kopā dzīvošanu vai ko citu, bet viņš apgalvo, ka vēl neesot gatavs, nav īstais brīdis, viņš nejūtas pārliecināts un arī to, ka man būs grūti iedzīvoties viņa valstī, priekš kam man tas esot vajadzīgs. Varbūt ar savām uzspiestajām runām esmu viņu nobiedējusi... Nesaprotu kā rīkoties šādā situācijā? Nevēlos būt tā, kas mūžīgi kaut ko gaidīs un varbūt beigās nemaz nesagaidīs... Mīlu viņu un nevēlos škirties, bet šajā situācijā sāk likties, ka šķiršanās būtu tā pareizākā.
Varbūt kādai ir kāds komentārs vai pieredze šajā sakarā?
168
