ģimenes noslēpumi.

manuprat, katra vai gandriz katra gimene ir cilveks, kuram nav jazina viss. un tas ir japienem, ka dzivojam sev un savam komfortam. :)
par to, ka puisim nokluseti radinieki - ta notiek un vinam pasam butu jaizprot,nemot gimenes situaciju kopuma, kapec ta ir noticis.drosi vien,gribeja puisi pasargat.. vai tas ir velami-nespriedisu,lai gan neatbalstu noklusesanu..
galvenais jau ir,ka puisis ir bijis milets,sanemis milestibu, pat,ja ne no istajiem radiniekiem.

jā. man neviens no ģimenes nesaka, kas ir mans tēvs. viņi to zina, bet vnk nesaka :)

jā. man neviens no ģimenes nesaka, kas ir mans tēvs. viņi to zina, bet vnk nesaka :)

jā. man neviens no ģimenes nesaka, kas ir mans tēvs. viņi to zina, bet vnk nesaka :)

sorry, gļuks

man vairāk tracina tas, ka par šiem noslēpumiem it kā netīšām izrunājas (e)
Noslēpums saistīts ar manu tēti, mamma man to stāstīja. Taču vienā citā sarunā ar savu vecomammu it kā netīšām izstāstīja šo noslēpumu, taču šeit bija daudz savādāks skats uz to visu. Kad to visu uzzināju mani ļoti urdīja ziņkārība.
Protams to visu varētu noskaidrot pie sava tēva. Bet nē es nevaru pieiet pie viņa un acīs to pajautāt. Tāpēc pašalaik par to nedomāju un apkārt par to visu neko nejautāju. Jo ja tas būtu svarīgi un man tas būtu jāzina, tad man tas tiktu pastāstīts.
Citiem liksies, kā nevar pajautāt tēvam, to, kas interesē. Bet nu šeit man ir divi iemesli kāpēc nē: pirmais nu nav tik tuvas attiecības mēs par to tēmu ar viņu nekad neesam runājuši, otrais iemesls es neesmu pārliecināta vai gribu zināt vai tas viss ir taisnība, vai nē.
Tāda ir mana pieredze ar ģimenes noslēpumiem...

Krītiņ, Tev gribētos zināt?

Baisi, es ceru, ka manai ģimenei nav šāda veida noslēpumu :-/ pašlaik esmu pārliecināta par to, ka mani radinieki ir mani īstie.

Bet ja runā par citiem noslēpumiem - pieļauju, ka daudz ko mani vecāki nav patiekuši man, kā arī viens otram.

Mums ģimenes draugiem viņu dēls ir adoptēts, ne pašu. Tagad viņam ir 19 gadi, pats to nezina. Kad man mamma šito pateica, es biju tik apmulsusi, pat nemāku īsti tā raksturot tās sajūtas. Es arī uzskatu, ka viņam tas nav jāzina, jo īstie vecāki taču ir tie, kas ir uzaudzinājuši.. :-)

nuu es ari esmu adopteta, to man pateica 16gados, jo tad pec vecaku domam es biju pietiekosi pieaugusi, lai izprastu situaciju. neturu launu pratu, jo sanemu tikpat daudz uzmanibas un milestibas kaa parejie gimenes locekli (braali :-D ) ari mana gimene to visi zinaja, iznemot mani..no sakuma bija diezgan paliels soks, bet pec tam bija ok.... :-)

Man tādā situācijā būtu diezgan liela interese par saviem īstajiem vecākiem.. Kas viņi tādi, Kāpēc pameta utt.. Bāstos tur, kur nevajag. Rezultātā liekas problēmas sev taisītu un pārdzīvojumus. Es tā domāju.

Mana gadijuma mana ista mate manos 18gados ieradas man pakal, jo tagad esot gatava mani audzinat.. :-D
tas bija sausmigi :-D
tapec ari mani neinterese vinas dzive

protams, gribētos. esmu arī mēģinājusi dažādi uzzināt, bet vnm tas apstājas pie paša pēdējā punkta - apstiprinājuma no mātes. un to man nedabūt. tpc - labi, lai jau.

beatOflife - whaat? cik briesmīgi no mātes puses. bet tev veselīga attieksme, tas labi :)

Ārprāts, man liekas tik nenormāli nepareizi, ka visi radi, kaimiņi un pagasts zina, ka puisis adoptēts, tik viņš pats nē. Pirmkārt jau viņš to tāpat uzzinās, ja ir tik daudzi iesaistītie. Tāda patiesība vienmēr nāk gaismā. Un otrām kārtām... tā ir tāda diršana!!! Visi taču zina un viņu vienīgo kā mulķi vazā aiz deguna. Es viņa vietā ārdītos, kad uzzinātu. Tas taču ir bezkaunīgi. Stulbie vecāki!

Manā ģimene ir padīvaina, nemaz nezinu, kur sākas un kur beidzas. Noslēpumu noteikti ir ļoti daudz, bet nemaz nekārojas uzzināt. Skatos apkārt un no "ģimenēm" tādi sūdi tek ārā - tēvs piedzirdījis 15-gadīgu meitu un viņu seksuāli izmantojis, tam sekoja aborts, cits tēvs izvarojis 3-gadīgu meitiņu, cits tēvs-jūrnieks tipa ir izbraukumā, bet patiesībā drāž visas dabūjamās sievietes kādā viesnīcā. Tēvs, kam ir divi bērni un kas ir strādājis ar bērniem, bet kas kačā un tālāk izplata bērnu pornogrāfiju. Stāstu to tāpēc, ka tas notiek mums apkārt, mūsu draugu ģimenēs un mūsu pilsētās.

Hmm.. man gan laikam viss tik dzidrs, skaidrs un pārredzams radu ģimenēs. Visi visiem līdzīgi, ka nav šaubu par bērnu atbilstību vecākiem, nekādu kašķu un tenkošanu nav. Vēsturiskā izpēte arī diezgan veikta, viss apzināts. Laikam paveicies! :)

es pilniigi nevienu tēva radu nepazīstu,man vienkārši nesaka, kontakti nav un tā,bet gribētos iepazīties,esot man arī pusbrāļi,bet kur??,mana vecuma,šausmas un es nepazīstu :-O