Āfrikā ir daudz dabas resursu- dimanti, nafta, rūdas. šīs valstis savu ekonomiku darbina, pārdodot šos resursus. tām nav stipri attīstītas ražošanas, lauksaimniecības- sliktie laikapstākļi liedz ar to nodarboties. valsts nav ieinteresēta domāt un darīt. vieglāk taču pārdot un saņemt naudu.
tāpat noteicošs faktors ir lielais iedzīvotāju skaits. nav tik daudz naudas, lai tik daudz cilvēkus uzturētu. tie, kuri domā, nopelna sev naudu un dzīvo zaļi, bet tie, kuriem nedomājas, velk galus kā nu prot.
jāatzīst, ka 3.pasaules valstu cilvēki nav sevišķi inteliģenti. viņi ir diezgan aprobežoti no dabas. tas nav apvainojums, tas dabas dots. viens no iemesliem ir karstums, jo tas cilvēkus nogurdina.
tāpat, it īpaši Āfrikā, cilvēki ir pieraduši pie pasaules humānās palīdzības. kāpēc gan viņiem strādāt, ja visu pieved klāt?
noteikti, ka valsts attīstību nosaka reliģija, jo bieži vien tā liedz daudz darbību, kas veicina izaugsmi. liela daļa pasaules ir kristiešu, musulmanisms mums ir bieds, tāpēc arī izvairāmies no kontaktiem ar viņiem, kas varētu dod viņiem iespējas augt.
cepuri nost Emirātu priekšā. tajā zemes pleķītī nav nekā- tikai tuksneši, bet ar saviem naftas krājumiem, viņi ir spējuši pacelties ļoti augstu, dzīvo pārtikuši un godīgi. tur laikam nostrādājusi domāšana un reliģija. tas ir labs izņēmums :-)