Kurām ir auto.

Bet ja būtu otrādāk ka man ir auto un viņam nav , es tik vai tā viņam brauktu pakaļ kad vien vajadzētu ,ja tas otrs Tev tiešām patīk ,Tev vajadzētu būtu poh par ērtībām :-P

Man nepatīk sabiedriskie (s)

Pazīstu tādus čaļus, kuriem sava auto nav, bet viņi visur brauc ar taksi.

šis ir jautājums gluži kā tās draudzeņu meklēšanas diskusijas,kur vajag ar tiesībām, blondu un vēl sazin ko.

Nu tad liec, lai viņš nopērk mašīnu, tikai tici man, tad viņš vairs nevadās Tevi, bet kādu citu, kurai tas būs pilnīgi nebūtiski!

Ja Tev nepatīk sabiedriskie, tad jā, vai nu Tev viņš jāvadā, vai jāiet uz savu auto un viņš ies uz pieturu gaidīt savu transporta līdzekli!

Šitā tēma ir bezsakarīga! :-D

Labi,paldies par atbildēm.

Ja tev puisis liekas neērts, jo jāved līdz mājām, neveido attiecības vispār un brauc kur patīk!
Ja būtu situācijā, kad pati bez mašīnas, bet puisim ir, to vien darītu kā ņaudētu "ved mani tur, tur un tur.."

Man nav auto bet es gribeetu lai manam bojfrendam buutu auto vinnss mani pavestu uz maajaam un atpakall uz darbu

Nu ko, meitene varbūt jauna, varbūt jau pieredzējusi, bet īstenībā šī ir aktuāla tēma. Jo manuprāt ir ļoti daudz meiteņu un sieviesu, kuras diemžēl ne vienmēr izvēlās to nabadzīgāko variantu.
Es personīgi satiktos, bet ja skatās no otras puses, tad diemžēl ir tā mazliet čābīgi, ja puisis dzīvo citā pilsētā, un jā.. Be nu man nav problēmas ar to.

Man ir auto braucam

Man bija draugs, kuram nebija auto. Dzīvojām viens no otra 30km attālumā... un jā, man tas sagādāja problēmas. Vienmēr viņš bija jāsavāc, jāaizved, jāpagaida. Pie tam, attiecību sākumā jau neprasīšu viņam "ielej man benzīnu pa piečuku", tā ka man tas smagi sita pa kabatu, jo randiņu periodā gribējās viskaut kur aizbraukt, bija vasara un vien pie otra vēl neciemojāmies. Braukāju simtiem kilometru katru nedēļu (60km jau vien no manis līdz viņam šurpu turpu). Protams, varēja jau to visu nedarīt... Ja puisis nebūtu man uz pusi tik paticis un nebūtu manā skatījumā ideāls vīrietis, tad jā - tas, ka viņam nav auto, noteikti būtu bijis šķērslis, lai mūsu attiecības izveidotos. Un šeit nav nekāda sakara ar mantkārību.

Es atkal zinu džekus, kuri uzskata, ka galīgi garām ir tas, ka meitenei nav tiesību, t.i., kad viņš būs pālī, nebūs kas atbrauc pretī. Tādiem man gribas gāzt pa galvu, jo man pašai arī nav un neuzskatu, ka meitene jāvērtē tikai pēc tā ( te var vilkt paralēles ar autores uzdoto jaut.)

Ērti tas tiešām nav, bet ja ļooooti patīk,tad var pieciest.

Aizdomājos... Visas saka, ka tā nav problēma, un teorētiski tā arī nav problēma. Bet tomēr mans uzskats ir tāds, ka vīrietim līdz noteiktam vecumam ir jāpabeidz augstskola, jāatrod labs darbs un dzīvesvieta, arī jānopērk mašīna. Šeit nav runa par manu materiālismu, bet gan to, ka visas šīs lietas norāda uz vīrieša mērķtiecību un vēlmi gūt panākumus, kas savukārt patīk jebkurai sievietei.

Man, piemēram, tas, ka vīrietim nav mašīnas, noteikti liktu aizdomāties. Tad tiešām sanāktu, ka es dabūtu ar savu mašīnu viņu visur vadāt, jo, kā jau te viena meitene izteicās, randiņu periodā taču gribas visur aizbraukt un tā... Tajā pat laikā benzīnu jau viņš man nelietu. Nu dirsā, es tā nevarētu. (t)

Godīgi - nē! Bet desmit gadus atpakaļ, jā! Nekā stulba tur neredzu, nevaru iedomāties vīrieti, kurš mani uz kafejnīcu vestu ar trambuli!

Pilnīgi varu piekrist Hannai, man tas arī liktu aizdomāties.
Esmu iepazinusies ar vīrieti, kurš man jautā vai man ir tiesības, saku ka ir, un jautā vai mašīna man arī ir, saku, ka nav, viņš saka, kā nav, saku, ka tam vajag ieguldījumu kura pagaidām nav, un viņš atbild bet man nav tiesības, bet ja būtu tiesības tad noteikti auto arī būtu, un prasu, kāpēc tad līdz šim nav nokārtojis tiesības (30 gadi), atbild ka nav bijusi vajadzība, tāds vīrietis tad man vienlīdzīgs ar nulli!

Es esmu satikusi ļoti bagātus vīriešus, kam nav auto un kuriem to nemaz nevajag, jo īpaši tik mazā pilsētā kā Rīga!
Jā ja viens to otra ir kādu 30 km attālumā, tad vēl var saprast, bet auto un māja nav panākumu rādītājs.

Šī tēma tizlumā pielīdzināma tai par bučošanos un par tām bekām pālī. Nē, tomēr par milimetriņu tizlāka.

Tagad padomājot, secinu, ka visiem maniem draugiem ir bijis auto! Bet man sabiedriskais transports nesagādā problēmas, jo pa cik abi ikdienā pārvietojamies ar auto, bieži izdomājam laists atpšuties ar sabiedrisko, jo nav jādala, kas pie stūres, ja abi grib iedzert!:) Praata.miikla -> iedomājies, ja džeks visu laiku uz randiņiem brauc ar mašīnu, tas nozīmē, ka Jūs pat normāli vīnu nevarat abi iedzert, klubā kādu kokču vai sidriņu kincī! Bez tam piekrītu, ja es dzīvotu Rīgā arī noteikti atteiktos no auto un brauktu ar sabiedrisko!

tas jau jāskatās no situācijas, vecums utt! es varētu pieņemt situāciju, ka mana vecuma puišiem arī var nebūt mašīnas, jo tas ir pilnīgi normāli :-) bet kaut kā ir sanācis tomēr, ka gan manam puisim, gan maniem puišu draugiem visiem ir mašīnas, kaut arī daži tik tikko vidusskolu pabeiguši un lielākā daļa paši ir nopelnījuši tam naudu! nu tas ir arī atkarīgs no tā, kādas ir puiša prioritātes - ir tādi, kuriem tas vienkārši neinteresē un ir tādi, kuri jau no pusaudžu vecuma krāj naudu mašīnai :-D
bet diidijas gadījumā gan nejauki, ka puisis pat nepainteresējās vai neaizdomājās līdz tam, ka par benzīnu tā kā vajadzētu samaksāt! es jau dotu mājienu un teiktu, ka nebraukšu jo makā robs utt :-D