Ar savu puisi esmu kopā jau ilgus gadus. Bet problēma tāda, ka, šķiet, nespējam vairs normāli komunicēt. Pa lielam attiecībās viss ir kārtībā, bet tā komunikācija. Viņš visu laiku ir uzvilkts, bļauj, pārmet kaut ko, pukojas, ir neapmierināts un negatīvs. Agrāk tā nebija.
Domāju, ka rutīna vai kas. Lai kaut kā atsvaidzinātu attiecības, sarunājām iet uz teātri. Apsolījos sev, ka būšu mīļa, jauka utt. Sapucējos, viņš atbrauca pakaļ uz darbu, lai kopā brauktu uz teātri.
Bet te, jau pats pirmais teikums - ko tik ilgi čammājies, neredzi, ka nevaru te stāvēt ar auto. Un kāpēc es esmu pārgājusi ne tajā ielas pusē, kur mašīna. Esmu mierīga, neko nesaku. Aizbraucam uz teātri. Viņš saka, lai ielieku savā somiņā viņa maku, es saku, ka man neliek (maziņa), atkal sāk - da ko tu tādus sūdus mazus pērc, kas nekam neder utt.
Varētu turpināt vēl, bet nu ideju jūs sapratāt.
Vai kādai tā ir bijis? Un ko darīt, lai labotu situāciju? Gribu atpakaļ tās mierīgās, maigās attiecības
384
