Nu, nē, ne gluži iepēršana :-D
Vienkārši es gāju kursos, kuros skolotāja uztvēra to visu tā baigi viegli, ai, mājas darbu neizpildījāt nekas, ai, īsti netiec galā ar teksta tulkošanu, nekas kāds cits Tev palīdzēs. Un tā arī es kā ņuņņa neko baigo neiemācijos :-P Man gribas, lai ir prasīgi, lai liek darīt un tā, ka Tu jūti, ka esi nosvīdis pēc šīm nodarbībām. :-)
Ps. Joprojām par ex... Es necepjos, nu veselā saprāta pusse tur vairs ne par ko necepjas, jo zina, ka tas viss ir manis pašas labā :-D Bet saku, ka 3 gadu laikā es pamatīgi sabojāju sev veselību ar visām histērijām, pinkšķēšanām utt, daudzas jau te raksta, ka veģitatīva distonija ir iedomas :-P Nūūuū... Gan jau savā ziņā, bet tikt ar to galā ir ļooooti grūti! Vairāk kā pusotru gadu pēc epilepsijas lēkmes (man nav epilepsija) man bija jālieto zāles, katrs stress, jauni cilvēki, vides maiņa mani dzina izmisumā.. Tagad es biju tikusi tālu uz priekšu, nekādas zāles, atsāku iet ballēties, darboties, tikties ar jauniem cilvēkiem, tieši tādēļ sevi tā nosodu, ka vakar nenoturējos un paņēmu to "sos" tabletīti!!!
Sunce, es zinu, ka veselība ir jāsaudzē, galu galā man tak vēl karjera, bērni priekšā :-D Es to visu zinu :-) Tikai man jāpieslīpē tie negludumi, kurus pati esmu panākusi ;-)