mans vīrietis- būdams īstens praktiskais latvietis uzdāvināja man dzimšanas dienā... televizoru!!!!! Dzīvojam kopā, esam ģimene. Par jaunu TV viņš čīkstēja jau kādu pusgadu, tikai es visu laiku atrunāju, ka tas ir pārāk dārgs prieks mūsu apstākļiem. Kāda jēga steigties ar jaunu, ja ir labs vecais TV. Un tātad.... tuvojas mana dzimšanas diena, viņš jautā, ko es labāK GRIBĒTU- tetovējumu, vai pīrsingu, vai vnk dāvanu karti, kuru notērēt pēc sirds patikas. Vienojāmies par jaunu tetovējumu. Sapriecājos :) un ko- vakar iestiepj milzīgu kasti- sveicu dz.d. Bet tur- TV!!! skaisti- "tieši tas,ko sieviete var vēlēties savā dzimšanas dienā". Tagad sēžu un domāju, kas ir drausmīgākā dāvana- tā sintapona sega, ko viņš uz Z-svētkiem uzdāvināja, un cītīgi klārēja, ka esot dabūjis pa akcijai, pa 10 ls, vai šis TV....
Eh... gribētos ko romantiskāku, nevis TV, ko dāvina patiesībā savtīgos nolūkos. Rūgtums sirdī par šo gājienu no viņa puses...
ciest nevaru ja dāvina nepersoniskas lietas, kas galu galā domāats abiem ne man.+
mjā..jauna mode laikam - kad vajag nopirkt kko mājai,tad pērk draudzenes/sievas dzimenē....un pasniedz kā nezin kādu sapņu dāvanu lai gan tam "mamutam" būtu jābūt atvilktam mājās vrb jau sen nevis vilcinātam līdz dzimenei....apm. kā vajadzēs jaunu virtuves galdu..moš ar uzdāvinās un vēl ar textu- es jau tik par tevi vien domāju to pērkot..jā,sure,kā tu uz viņa pasniegsi 3 ēdienus plus apertīvu.... dāvinātāja savtīga labuma dāvanas vnk sūkā...jādāvina ir tas,kas ir personīgi vēlams un ilgots gaviļniekā sirdī..vienalga cik nepraktisks ....dāvana galu galā ir priekam nevis kam citam.....+
Tām, kuras te cepjās par to, ka saņēmušas dāvanā TV, vēl pie tam no vecākiem, vēl pie tam, ja dzīvo vienas, nesaprotu, par ko cepjas. Nez, tā kā es dzīvoju viena, man ļoti patīk, kad man uzdāvina visādas tadas praktiskas lietas – no ģimenes locekļiem esmu saņēmusi gan fēnu, gan gludekli, par ko tiešām priecājos. Tagad ļoti gribu putekļusūcēju. Bet, ja man vecāki uzdāvinātu TV, par to vispār būtu lielā sajūsmā! Pašai tadām lietām negribas tērēt naudu un arī nav tās naudas tik daudz.
Vecāki bērnībā man un brālim bija dāvinājuši gan televizoru (otru, pirms tam jau ģimenē bija viens), gan mūzikas centru. Un baigi labi – mēs varam savā TV skatīties, ko gribam, kamēr vecāki skatās ko citu.
Un arī situācija, kad ģimenē (vai tā kā šajā situācijā, pāris, kas dzīvo kopā) viens uz otra svētkiem uzdāvina lietas, kuras nepieciešamas vai gribas abiem, bet negribas tērēties, manuprāt, ir ļoti normāla! Bet nu tieši šajā situācijā īsti nav forši, jo tiešām izskatās, ka TV gribējās tikai puisim.
1
